Daugavpils novada Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" teritorijā, 19. novembrī atklāts Vasargelišķu skatu tornis, kas ir nozīmīgs tūrisma apskates objekts Latgales reģionā. Apmeklētāji no tā var redzēt divus Daugavas upes lokus - Rozališķu un Sandarišķu - vienu no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti, pastāstīja Lolita Kozlovska, Daugavpils novada Tūrisma informācijas centra vadītāja.
"Lai akcentētu Daugavas loku unikalitāti, šī objekta esamību UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, par Vasargelišķu torņa atklāšanu esam izvēlējušies valsts svētku laiku. Jaunais tornis ir sava veida dāvana visiem dabas parka "Daugavas loki" apmeklētājiem un Daugavpils novadam Latvijas dzimšanas dienā," atklāšanā sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa.
Vasargelišķu skatu tornis ir uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstītā projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta" ietvaros.
Skatu torņa atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Dabas aizsardzības pārvaldes un vietējās pašvaldības vadītāji.
Zimīgi, ka Dabas parka "Daugavas loki" teritorijā noslēgusies divu jauno skatu torņu būvniecība. Viens no torņiem uzbūvēts Vasargelišķos, otrs – Vecsalienas pagasta Lazdukalnā - Daugavas otrajā pusē. Līdztekus turpinās Dinaburgas takas atjaunošana.
Dabas parks "Daugavas loki" izveidots, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. Dabas parks "Daugavas loki", kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava", 2004. gadā atzīts par NATURA 2000 teritoriju, bet 2011.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Dabas parka struktūras ass ir Daugava, kas met gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras plaši ainavu skati. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus.
Raksturīgākā dabas īpatnība parkā ir astoņi lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz 4 - 6 kilometru garumu, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Daugavas senleja, Juzefovas muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gadsimta Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas izziņu taka u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
