Lidmašīnās bieži trāpa zibens, bet pilots to neteiks. Pārsteidzoši fakti par lidošanas drošību un apstākļiem  (2)

Lielākā daļa pētījumu un datu aviācijas nozarē parāda, ka avārijas gadījumā, tie, kas sēž lidmašīnas priekšgalā, kur parasti atrodas biznesa klases vietas, biežāk aiziet bojā. Tāpat lielākas izredzes izdzīvot ir tiem, kas sēž vien dažu rindu attālumā no avārijas izejas.

Tas, ka salona gaisu piesārņo dzinēja dūmi, nav nekas jauns. Daudzi piloti publiski sūdzējušies par toksisko izplūdes gāžu ieelpošanu un to postošo efektu, bet aviācijas nozare tam īpaši nepievēršot uzmanību. Tomēr daži tiesas procesi par šo jautājumu jau bijuši un, piemēram, 2010. gadā stjuarte, kam bija radušās pastāvīgas elpošanas problēmas, uzvarēja prāvā, kur tiesa lēma, ka tās izraisījis gaisa piesārņojums viņas darba vietā.

Lai arī šķiet, ka avārijas nosēšanās ir ļoti reta lieta un notiek vien pāris reizes gadā, tā gluži nav. Pirms mēneša publiskotajos datos redzams, ka Hītrovas lidostā Lielbritānijā ik nedēļu notiek vismaz viena avārijas nosēšanās. 2013. gadā lidostā piedzīvota 51 neparedzēta nosēšanās, 2012. gadā 40, 2011. gadā – 54, 2010. gadā 66, bet 2009. gadā 55, tātad piecu gadu laikā Hītrovā notikušas 266 neparedzētas lidmašīnu piezemēšanās.

Lai arī, iespējams, jums vēl joprojām sapņos rādās iepriekšējās ziemas lidojums, kad gaisa kuģi ik pa laikam sakratīja gaisa bedres, tad tomēr par īsti nopietnām šīs turbulences aviācijā neuzskata.

""Smagas" turbulences ir ļoti retas," The Telegraph stāsta Stīvs Alraits, aviokompānijas "British Airways" pilots. "Esmu nolidojis vairāk nekā 10 tūkstošus stundu, un kopējais manis piedzīvotais smagu turbulenču laiks varētu būt ap piecām minūtēm.

Protams, turbulence var būt bīstama. Lasiet vairāk 'airBaltic' lidmašīnai iekļūstot turbulencē, traumas gūst trīs cilvēki".

Pēc tam, kad Eiropas aviācijas drošības aģentūra (European Aviation Safety Agency (EASA)) nāca klajā ar izmaiņām pilotu darba laikos, pasažierus pārsteidza Britu pilotu asociācijas publicētie dati, ka gandrīz puse pilotu darba laikā ir iesnaudušies, raksta The Telegraph.

Džordžs Hobika (George Hobica), aviācijas eksperts un portāla Airfarewatchdog.com dibinātājs Huffington Post nesen atzina: "Cilvēki piesavinās glābšanas vestes, kas novietotas zem vai starp soliem, kā suvenīrus. Tas ir sodāms pārkāpums, bet tā kā lidmašīnas apkalpe nepārbauda glābšanas vestes pirms katra lidojuma, var gadīties, ka gaisa kuģis veic dažus lidojumus, kad zem kāda pasažiera sēdvietas nav glābšanas vestes. Tādēļ mans ieteikums ir katram pašam pirms lidojuma pārbaudīt, vai glābšanas veste ir tur, kur tai jābūt."

Viens no iemesliem ir, ka augstumā mūsu garšas kārpiņas nedarbojas tāpat kā uz zemes. Deguna gļotāda kļūst sausa, gaisa spiediens ietekmē garšas kārpiņas, tādēļ, atrodoties debesīs, bieži nespējam sajust sāļu un piparotu garšu. Bieži aviosabiedrības, izstrādājot jaunu ēdienkarti, izmēģina vīnu un ēdienus uz lidmašīnas klāja lidojumā, pirms to servē pasažieriem. Savukārt citas aviosabiedrības izveido īpašas simulāciju telpas tepat uz zemes, kur apstākļi ir tādi, kā atrodoties gaisā.

Lidmašīnas zibens sasper daudz biežāk, nekā varētu šķist – katrs laineris no šāda trāpījuma cieš vismaz reizi divos līdz trīs gados, bet tie ir būvēti tā, lai tas nekaitētu, atsaucoties uz pilotu un aviācijas ekspertu Patriku Smitu, raksta The Telegraph.

Lidmašīnas salons nevada strāvas triecienu, kas varētu nodarīt ļaunumu pasažieriem – lidmašīnas korpuss ir no alumīnija, kas ir izcils elektriskais novadītājs. Reizēm gan gadoties kādi neparedzēti bojājumi, piemēram, nelieli bojājumi lidmašīnas korpusā vai strāvas apgādes sistēmā, bet tie parasti ir nenozīmīgi vai pat neatstāj redzamus pierādījumus.

Pilots Patriks Smits skaidro, ka šādā gadījumā nav lielākas katastrofas izredzes, kā, braucot pilnā ātrumā no kalna ar auto un izslēdzot motoru. Tomēr šādā gadījumā apstāšanās un bremzēšanas ceļš būs attiecīgi ļoti garš. Lai arī pilnīga motoru atslēgšanās ir ļoti reta, tā mēdz notikt. To var izraisīt degvielas noplūde, vulkānisko pelnu iekļūšana dzinējā vai putni. Pat šādās reizēs ir bijuši gadījumi, kad, nolaižoties piemērotā vietā, nav cietušo vai ievainoto.

Lai arī lidkompānijas to noliedz, vairākos medijos piloti atzinušies, ka tā nav vien pasažieru iztēle,un, ka aviokompānijas tiešām nevis ļoti steidzas, lai paspētu laikā, bet nosaka tādus ielidošanas laikus, kas atstāj rezervi arī kavēšanās gadījumā, lai to punktualitātes rādītāji būtu labāki. Piemēram, var tikt noteikts lidojuma laiks divas stundas, kaut arī patiesībā tas ir tikai stunda un 45 minūtes.

Tīrā fizika - spiediens lidmašīna salonā to neļauj. "Iedomājieties lidmašīnas durvis kā drenāžas aizbāzni, ko vietā notur salona spiediens. Gandrīz visām lidmašīnām durvis un lūkas atver uz iekšpusi, pat, ja ir vēl otras durvis, kas veras uz āru," skaidro Patriks Smits. Lidmašīnas gaisa spiediens, lai atvērtu durvis, rada pretestību, kas būt pielīdzināma smagumam, lai izkustinātu 500 kilogramus uz 0,1 kvadrātmetru. Pat Čaks Noriss to nepakustinātu."

"Mēs sakām pasažieriem to, kas viņiem ir jāzina," Izdevumam Reader's Digest atklāj "American Airlines" pilots Džims Tilmons. "Mes nesakām viņiem lietas, kas viņus pārbiedēs. Tāpēc, visticamāk, jūs nekad nedzirdēsiet mani sakām: "Dāmas un kungi, mūsu lidmašīnai tikko apstājās motors!" pat tad, ja tā ir taisnība."