Foto: Shutterstock

Pasaules reģionos, kur ziemas nav tik skarbas kā Latvijā, bet kuros tomēr ik pa laikam zemi klāj balta sniega sega, apstādījumos un dabā aug krūmi un puķes, kas viskrāšņākie kļūst tieši ziemas periodā, pat uzziedot zem sniega, raksta portāla HouseBeautiful.com autori. Daudzi no šiem augiem ir kļuvuši par Ziemassvētku simboliem.

Sniega roze

Foto: Shutterstock

Burvjulazda

Foto: Shutterstock

Aslapu ilekss

Foto: Shutterstock

Puansetija

Foto: Shutterstock

Piēras

Foto: Shutterstock

Smaržīgais sausserdis

Foto: Shutterstock

Smaržīgajam sausserdim (Lonicera fragrantissima) ir dzeltenbalti ziedi ar saldu, citronu smaržu. Lai arī Latvijā tas zied ļoti agri pavasarī, citur pasaulē tas zied laikā no novembra līdz aprīlim, apreibinot dārzu mīļotājus laikā, kad citi augi vēl guļ. Latvijā būtu vēlams šo augu piesegt, jo pacieš salu tikai līdz -15 grādiem.

Kamēlijas

Foto: Shutterstock

Kamēlija, ziedošais tējas krūms, mūžzaļā Āzijas skaistule, kuru reizēm sauc par ziemas rozi, jo savvaļā Austrumāzijā tā zied no janvāra līdz martam. Tās krāšņie ziedi var būt dažādās krāsās un sasniegt 15 cm diametrā. Savvaļas krūmi aug labi apgaismotos kalnu mežos, līdz 1100 metru augstumam, kur karstas un mitras vasaras mijas ar sniegotām ziemām. Tulkojumā no latīņu valodas Camellia nozīmē "nemirstība".

Briti 18. gadsimta vidū nolēma audzēt tējas krūmus paši, cenšoties pārtraukt Ķīnas tējas monopolu. Viņi iegādājās tējas stādus, bet ķīnieši pārspēja angļu tirgotājus viltībā, pārdodot tiem tējas augu vietā dekoratīvos augus - Camellia japonica. Tomēr kamēlijas slavenas padarīja franči.

Kamēlijas dievināja Francijas imperatore Žozefīne. Tās apburošie ziedi iedvesmoja Aleksandru Dimā, kura romāns "Kamēliju dāma" Francijā 19. gadsimtā izraisīja sakāpinātu interesi par kamēlijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!