Bagāti un nežēlīgi: pieci pasaulē slavenākie narkotiku baroni  (17)

Televīzijas kanāls National Geographic ir apkopojis visu laiku slavenāko narkobaronu sarakstu, bet vairāk par šīm personībām un biznesa aizkulisēm būs iespējams uzzināt raidījumā Narkotiku bizness, sākot no 19. decembra National Geographic kanālā.

Daudzi uzskata, ka tieši Ross ir atbildīgs par "kokaīna epidēmiju" ASV. Rosa "karjera" beidzās 1996. gadā, kad viņu nodeva paša partneris, piedāvājot pārdot 100 kilogramus kokaīna federālajam aģentam no ASV Pārvaldes cīņai ar narkotikām.

Iesākumā Rosam tika piespriests mūža ieslodzījums, vēlāk sodu samazināja līdz 20 gadiem, bet 2009. gadā viņu no cietuma atbrīvoja.

Pablo Eskobars (attēlā) bija slavens kolumbiešu narkobarons - kokaīna tirgotājs - un līdz ar to ļoti bagāts noziedznieks. Viņš bija viens no Kolumbijas Medeljinas karteļa dibinātājiem un vadītājiem. Eskobars tirgoja kokaīnu Ziemeļu, Centrālajā un Dienvidamerikā, Karību salās, Eiropā un Āzijā.

1989. gadā finanšu žurnāls Forbes ierindoja viņu starp 277 miljardieriem pasaulē - viņa īpašumu vērtība tika lēsta tuvu trim miljardiem ASV dolāru. Turklāt tika paziņots, ka Medeljinas kartelis kontrolē 80% no globālā kokaīna tirgus.

Eskobars rīkoja atriebības kampaņas pret jebkuru, kas mēģināja mest viņam izaicinājumu. Lēš, ka pēc viņa pavēles nogalināti trīssimt cilvēki.

Kolumbijā izveidojās īpaša pilsoņu grupa, kurā apvienojās cilvēki, kas cietuši no Eskobara darbībām. Viņi sāka vajāt un iznīcināt visus, kas tādā vai citādā veidā bija saistīti ar narkobaronu, dedzinot viņa īpašumus un mājas.

1993. gadā Eskobara kartelis sabruka, bet šā paša gada 2. decembrī viņš tika nogalināts kopējā Kolumbijas un ASV speciālo vienību operācijā.

Izdodot varas institūcijām savus konkurentus, Aleksanders tomēr nepārtrauca pats savu noziedzīgo darbību. Viltīgā narkobarona dubultā spēle nebija ilga. Viņš tika aizturēts un pašlaik atrodas cietumā Brazīlijā.

ASV dzīvojusī Blanko (attēlā pa labi) ar lieliem panākumiem izplatīja kokaīnu šajā valstī. Ilgu laiku par kokaīna karalieni dēvēto sievieti uzskatīja par neuzvaramu.

Starp visiem narkotiku tirgoņiem, kas sadarbojās ar Medeljinas narkokarteļiem, Blanko bija viena tām, kas guva vislielākos panākumus. Savu darbību Blanko sāka sešdesmitajos gados, kad viņas vīrs Karloss Truhiljo iepazīstināja sievu ar Medeljinas karteļa tirgotāju Alberto Bravo.

1971. gadā sieviete sāka organizēt pati savu narkotiku tīklu. Vairāki avoti lēš, ka Blanko bagātības apmērs sasniedzis pusmiljardu ASV dolāru, bet viņas "impērijas" gada apgrozījums bijis 40 miljardus ASV dolāru liels.

Nostāsti vēsta, ka uzņēmīgās dāmas lielākā aizraušanās bija aukstasinīgas slepkavības, kas pastrādātas ar īpašu izsmalcinātību.

Lēš, ka uz narkotiku karalienes sirdsapziņas ir aptuveni 200 upuru. Tā kā Blanko nogalināja arī trīs savus vīrus, viņa izpelnījās iesauku Melnā atraitne. Ar laiku sieviete kļuva atkarīga no narkotikām un izklaidējās ar nevainīgu cilvēku nošaušanu.

Kad tika nogalināts Blanko divus gadus vecais dēls, varas iestādes sāka viņas meklēšanu. Kokaīna karalieni notvēra ASV Pārvaldes cīņai ar narkotikām darbinieki un viņai tika piespriests 20 gadu cietumsods par narkotiku tirdzniecību.

Blanko tika atbrīvota 2004. gadā un nekavējoties deportēta uz savu dzimteni Kolumbiju. Pēc deportācijas Blanko vairs neveica noziedzīgas darbības. 2012. gada 3. decembrī Medeljinā viņu nogalināja garām braucošs motociklists.

Šis Kolumbijas narkobarons piegādāja kokaīnu ne tikai Dienvidu, Ziemeļu un Centrālajai Amerikai, Karību salām, Rietumeiropai un, iespējams, arī Āzijai.

Savu jaunību Rodrigess pavadīja kā algots slepkava, strādājot gangsteru un narkotirgoņu labā.

Gača kļuva slavens ar savu nenogurdināmību - viņš pastāvīgi meklēja jaunus ceļus narkotiku piegādei pāri Meksikas un ASV robežai. Narkobarons pat nogādāja Kolumbijā ārvalstu ekspertus, kuri apmācīja vietējos bandītus, kā labāk nogalināt un cīnīties ar varas institūcijām.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados no Rodrigesa tika saņemts tik daudz pavēļu veikt slepkavības, ka varas institūcijas sāka īstu karu pret Medeljinas karteli, kā rezultātā Gača tika nogalināts sadursmēs ar Kolumbijas policiju.

Attēlā: Kolumbijas armijas vīri 1989. gada septembrī tuvojas Rodrigesam piederošai salai.