'Cilvēks-lidvāvere' – Latvijas pārgalvja lēcieni no Eiropas virsotnēm

Lēkšana ar izpletni no fiksētiem objektiem - ēkām, torņiem, tiltiem, kalniem - jeb "BASE jumping" tiek uzskatīta par bīstamāko sporta veidu pasaulē ("BASE" – akronīms no angļu valodas: Building, Antenna, Span, Earth). Nav zināms precīzs skaits, taču ar šo nodarbi pasaulē aizraujas ļoti šaurs cilvēku loks, no kuriem tikai pāris simti lido ar īpašo "Wingsuit" tērpu tuvu klintīm. Ingus Augstkalns ir viens no diviem Latvijas 'BASE Wingsuit' pilotiem. Otrs ir Igors Mitrofanovs, kurš ir šī sporta veida aizsācējs Latvijā. 2012.gadā viņš īstenoja unikālo lidojumu no Zaķusalas TV torņa

Riskantajam sportam Augstkalns pievērsies 2011. gadā pēc 6 gadu pieredzes lecot no lidmašīnām. Viņš ir viens no Turīnas lidojošajiem latviešiem, kas ar "Aerodium" komandu piedalījās Olimpisko spēļu ceremonijā 2006. gadā, kā arī "AERODIUM Technologies" un "CUBE" grupas līdzdibinātājs.

Rudens sākumā aso izjūtu cienītājs devās uz vairākām Eiropas augstienēm, lai īstenotu elpu aizraujošus lēcienus no piecām dažādām kalnu smailēm un veiktu ļoti sarežģīto "planēšanu cauri vārtiem".

Pieci kalni, pieci izaicinājumi

Krāšņajā video fiksētā lēcienu sērija notikusi pēc VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pasūtījuma. Video veidots, sagaidot 10 miljono e-parakstu, kopš Latvijā ieviesta elektroniska personas identifikācijas apliecināšanas iespēja.

Lai radītu unikālo e-paraksta imidža video, latvietis veica 27 lēcienus no 5 Eiropas kalnu virsotnēm. Izbraucot no Rīgas, 18 dienās ar automašīnu tika veikti 7293 kilometri, par filmēšanas procesu stāsta Augstkalns. Lidojumi notikuši Šveicē – Lauterbrunenas, Valenštates un Inertkirhenas apvidus kalnos, kā arī Itālijā – Monte Brento un Sass Pordoi kalnos.

Kalnā kāpšanas ainas filmētas Šveicē, Inertkirhenas ielejā, kas ir zīmīga ar to, ka tieši tur uzņemta slēpošanas un brīvā kritiena aina vienai no Džeimsa Bonda franšīzes filmām. Video noslēguma lēcieni filmēti Itālijas Dolomītu kalnu grēdā, kur ekstrēmais sportists izlidoja cauri tūristu iecienītajiem "akmens vārtiem", sākot lidojumu no 2750 metru augstuma virs jūras līmeņa.

Augstkalns stāsta, ka šie vārti kļuvuši par izaicinājumu lidotājiem – nekļūdīgi startēt, lidot tuvu klintij, sasniegt vārtus un izlidot tiem cauri. Pateicoties īpašajam tērpam, pilota horizontālais ātrums šādos lidojumos var pārsniegt 200 km/h, bet vertikālais – samazināties līdz pat 50 km/h, tāpēc neatsverama nozīme ir fiziskai un garīgai sagatavotībai, uzsver Augstkalns.

Aizkadru video atklāj rūpīgo sagatavošanās darbu pirms lēcieniem un pilota reakciju pēc bīstama lidojuma:

Kopumā 2015. gadā izpletņlēcējs veicis 140 lēcienus – 55 no lidmašīnas un 85 "BASE" lēcienus. Jāpiebilst, ka, lai izdarītu vienu "BASE" lēcienu no klints, nereti tiek aizvadītas pat vairākas dienas, gaidot kāpienam un lidojumam piemērotus laika apstākļus. Pārsvarā lēcieni notika agrās rīta stundās, kad vēji nav pieņēmušies spēkā.

Leģendārā plaisa Šveicē

Viena no filmēšanas vietām – kalna nogāze Valenštatē – izceļas ar tā dēvēto plaisu, kas sašķel skaistu pakalnu, izaicinot pasaules meistarīgākos pilotus izbaudīt lidojumu tai cauri. Tieši tur ir uzņemts vietnē "Youtube" populārākais "Wingsuit" video – Džeba Korlisa "Grinding the Crack", kas iedvesmojis arī Latvijas sportistu padziļināti interesēties par attiecīgo sporta disciplīnu.

Interesanti, ka šā gada decembrī gaidāmās ekstrēmo sporta veidu kulta filmas "Point Break" rimeika lidojošo cilvēku ainas arī uzņemtas Šveices kalna aizā.

Pirmo reizi Ingus Augstkalns uz kalnu devās augustā, trenējoties kopā ar labākajiem pilotiem pasaulē. Tomēr laikapstākļi nav bijuši piemēroti lidojumam – aizu klājuši mākoņi un migla. "Gaidījām laika apstākļus vairākas dienas, taču neveiksmīgi," atkāj sportists. Viņš atgriezies Valenštatē pēc nedēļas, bet lidojums joprojām nebija pieļaujams. Ingus kopā ar operatoru Mārtiņu aizgājuši līdz aizas ieejai, lai to izpētītu. "Biju pārsteigts, cik patiesībā vieta ir šaura. "Youtube" redzamie kadri ir filmēti pārsvarā ar "GoPro" un objektus attēlo tālāk, kā tie patiesībā ir," atzīst Augstkalns.

Pēc saspringtu treniņu pilnas vasaras, izpletņlēcējs sajuties gatavs vismaz pārlidot aizai pāri, tādēļ oktobrī trešo reizi ciemojies Šveicē. "Lai ielidotu šajā leģendārajā plaisā, jau īsi pēc starta ir jāsāk nirt, palielinot vertikālo ātrumu un izvēloties precīzu trajektoriju, lai trāpītu palaisas ieejā starp kokiem," raksta lidotājs. Šoreiz laikapstākļi bijuši piemēroti, un Augstkalns nolēmis "vienā dienā izdarīt to, ko ierasti būtu jādara trīs dienās un piecos lēcienos".

"Izlecu precīzi un uzņēmu iedomāto trajektoriju. Kad biju virs pļavas un 150 metrus pirms ieejas plaisā, skaidri redzēju operatoru Mārtiņu, vārtus, savu līniju un, pilnībā izbaudot lidojumu, izlidoju plaisu no sākuma līdz galam. Precīzi, kā bija iecerēts. Atceros katru lidojuma sekundi un sajūtu. Absolūta laime," piedzīvoto raksturo Augstkalns.

Video apskatāms lidojums no pilota skatpunkta:

Pēc lidojuma vēl stundu viņš gulējis pļavā, gaidījis operatoru un izbaudījis "emocijas, kas uzspridzinājušas galvu".

Augstkalns uzskata, ka ikviens spēj sasniegt putna lidojuma baudu, taču tam nepieciešami mērķtiecīgi treniņi vairāku gadu garumā. Piemēram, Ingus minējis, ka par "BASE" lēcieniem domāt ieteicams vienīgi tad, kad jau izpildīti vismaz 400 lēcieni ar izpletni. Taču jāatzīmē, ka, lai arī ļaudis mēdz "BASE jumping" entuziastus dēvēt par trakajem, sporta augošā popularitāte liecina, ka "trako" kļūst aizvien vairāk.