Vietas, no kurām izvairīties - spoku apsēstākie punkti Latvijā  (2)

Gaišreģis atklāj, ka Latvijā ir vietas, kurās gadiem un pat gadu simteņiem glabājas negatīva aura. Ja tam nav vēl kāda cita izskaidrojuma, nereti tās ir vietas, kur kādu karu laikā notikušas īpaši smagas kaujas.

Emocijas, kuras cīņu dalībnieki pārcietuši, turpina virmot gaisā virs šī punkta, ietekmējot notikumos tajos vēl gadsimtiem ilgi. Tā visbiežāk arī radušās vietas, ko mūsdienās apzīmē ar "melnajiem punktiem" uz ceļa.

"Ir vietas, kur uz līdzena ceļa posma notiek simts avārijas. Ir pierādīts, ka tomēr tās ir tādas īpaši enerģētiskas vietas. Parasts ceļš, līdzens posms, nav apkārt nekādu māju, nekādu cilvēku. Kaut kas tur ir," sarunā ar DELFI Izklaidi skaidro eksperts.

Priecīgā ziņa ir tā, ka Latvijā nav punktu, kuros pastāvīgi koncentrētos negatīva enerģija, kas izskaidrojama ar dabas likumiem. "Zem Latvijas nav tādu zemes plaisu vai ģeogrāfisku nobīžu, kas tīri fiziski varētu radīt šo negatīvo enerģētiku. Tādā ziņā var teikt, ka Latvijā šo apsēsto vietu tomēr ir salīdzinoši maz," tomēr atzīmē Anspoks.

Eksperts atklāj interesantu niansi. No dzīvošanas blakus kapiem patiesībā nav jābaidās, jo, ja skatās plaši, zem visas Latvijas ir kapi. Kapos nekoncentrējas negatīvā enerģija, jo tur apbedīti vien ķermeņi, taču tās pārpārēm ir citur.

"Nav vērts pētīt vēstures grāmatas, jo patiesība ir vienkārša. Kas ir tās vietas, kurās ilgā laika periodā koncentrējas daudz, daudz sāpju un pārdzīvojumu? Tās ir ārstniecības iestādes un slimnīcas," atklāj garu pasaules pazinējs.

Viņš atklāj, ka nevajadzētu būt aizspriedumainiem pret dzīvokļiem, kuru sirmie īpašnieki nomiruši saldā miedziņā vai pēkšņi nokrituši ar sirdstrieku. Nāve pati par sevi ir dabisks process un nekādu negatīvo enerģiju aiz sevis neatstāj. Jāuzmanās no vietām, kuru iemītnieki lēnām miruši no kādas slimības, paši to apzinoties.

"Pēkšņa nāve izslēdz varbūtību, ka cilvēks pirms tam mocījies fiziski vai emocionāli. Bet tad, ja cilvēks apzinās, ka neizbēgamais nāk, jebkāda harmonija viņa dvēselē tiek izjaukta," uzsver Anspoks.

Šajā sakarā vislielāko negatīvo enerģiju nes vēža slimnieku palātas. Eksperts uzver, ka tā ir milzīga problēma, jo cilvēks, kas tiek ievietots vēža slimnieku palātā, uzreiz nokļūst negatīvās enerģijas laukā.

Anspoks gan piebilst, ka negatīvo enerģiju iespējams kliedēt ar pozitīvām darbībām. Šajā sakarā viņš uzsver dakteru-klaunu pozitīvo efektu. Klauni ārstniecības iestādēs ne tikai iepriecina mazos slimnieciņus, bet ar savu pozitīvismu arī kliedē tumšo enerģiju.

Līdzīga situācija ir ar ieslodzījuma vietām. "Vietas, kur dažādos laikos dažādi cilvēki tikuši ieslodzīti, ļoti ilgus gadus glabā un nes sev līdzi tās sāpes un izmisumu, ko jutis ieslodzītais," skaidro eksperts.

Tādējādi cilvēki, kas nonāk cietumos, ir īpaši neapskaužamā situācijā. Teorētiski iecerēts, ka ieslodzītais, izciešot laiku nebrīvē, labosies, bet praktiski tas ir ļoti grūti, pat ja cilvēks tiešām apņēmies laboties.

Iemesls - cietuma sienas sevī glabā negatīvo informāciju, kas krāta gadu laikā, un cilvēkam, kas grib laboties, šādā enerģētiskā laukā to ir visai grūti izdarīt.

Tāpat jāizvairās no veco laiku pilīm, kādu netrūkst arī Latvijā. Kamēr kapi ir vienkārši apbedījuma vieta, uz kuru mirušie tiek aizvesti jau pēc nāves, pilis nereti glabā cilvēku izmisumu un sāpes, jo tieši šajās ēkās savulaik bijuši dažādi moku kambari, kuros pat dzīvi iemūrēti cilvēki.

Taču realitāte ir pavisam ačgārna. Ļaudis vairās no nekaitīgajiem kapiem, sacerot stāstiņus par staigājošiem miroņiem, kamēr uz dažādām pilīm brauc kopā ar ģimenēm, priecīgi izstaigājot kambarus un klausoties leģendas par upurētajām jaunavām.

"Neesmu tajā visā rakņājies dziļāk, bet man tas ļoti nepatīk. Ja jums ir tiešām neapturama interese par to visu, dodieties turp un dariet to, ko jums sirds liek. Bet es neredzu reālu iemeslu, kāpēc kādam vajadzētu klīst pa vecu pili, kas glabā sevī tik daudz sliktas enerģētikas.

Nevelciet tur līdzi arī ģimeni. Pastaiga pa viduslaiku pili nav nekāda ģimenes ekskursija. Maziem bērniem, kuri šīs enerģijas izjūt spēcīgāk, tas var būt pat traumatiski. Latvijā un ārpus tās netrūkst ģimenēm un bērniem daudz piemērotāku atpūtas vietu," blandīšanos pa pilīm asi kritizē eksperts.