Jaunais gads bez kaviāra: krievu tūristi aizplūst no Baltijas  (307)

Ierasts, ka sevišķi liels Jaungada sagaidītāju skaits pie mums Rīgā un Jūrmalā, kā arī Viļņā un Tallinā ierodas no kaimiņzemes Krievijas. Pērn ģeopolitisko notikumu ēna krita arī pār svētkiem – ceļotāju skaits no Krievijas strauji samazinājās, bet Jaungada un pareizticīgo Ziemassvētku pasākumus daudzviet pat nācās atcelt. Kā būs šogad – vai atkal plūdīs šampanietis un tiks notiesāts kaviārs, vai tomēr jāsamierinās ar knapāku svētku piedāvājumu? To Delfi.lv sadarbībā ar kolēģiem no Delfi.ee un Delfi.lt jautāja nozarē strādājošajiem.

Pērnais gads Latvijas tūrisma nozarei nav bijis viegls, jo Krievijas tūristu, kas ierasti bijuši viens no galvenajiem vai pat nozīmīgākais ienākumu avots, skaits strauji saruka. Īpaši tas attiecas uz Jūrmalas un Rīgas uzņēmējiem. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pērn visciešākajā saistībā ar naidīgo ģeopolitisko situāciju un tautsaimniecisko krīzi Krievijā sākās liels kaimiņvalsts tūristu skaita kritums. 2014. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto krievu tūristu skaits samazinājās par 4,1%, bet 2015. gada deviņos mēnešos – par 33,3 %.

Visizteiktāk kritums bijis jūtams vasarā. Ja vēl gada sākumā tūristi no Krievijas Rīgas naktsmītnēs bija lielākā klientu grupa, tad jau gada otrajā pusē tos pārspējuši vācieši. Jāpiebilst gan, ka viss vēl nav tik slikti, kā pirmajā brīdī varētu šķist, ieraugot statistikas datus. Lai gan tūristu skaits no Krievijas ir samazinājies, kopējais apkalpoto viesu skaits viesnīcās un citās tūrisma mītnēs saglabājies stabili pozitīvs un to daudzviet izdevies kompensēt ar pašmāju un Eiropas ceļotājiem.

"Gadiem ilgi krievu ceļotāji veidojuši būtisku mūsu tūrisma tirgus daļu, līdz nesenai pagātnei, vēl šā gada sākumā, pat dominējuši tajā, atrodot savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu piedāvājumu. Mūsu piedāvājums ir tāds pats kā iepriekš vai pat kļuvis labāks, ņemot vērā nozares pastāvīgo cenšanos paaugstināt savu pakalpojumu kvalitāti. Mūsu durvis ir atvērtas, un krievu tūristi tiks viesmīlīgi uzņemti arī turpmāk," uzsver Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Lai arī 2015. gada pirmajā pusē aģentūra veikusi apjomīgu Latvijas kultūras tūrisma reklāmas kampaņu Krievijas tirgū, gada otrajā pusē, ņemot vērā nelabvēlīgo situāciju lielajā kaimiņvalstī, kultūras tūrisma rudens kampaņa vairs nav rīkota. "Tomēr Latvijas tūrisma mārketinga aktivitātes Krievijā tiks turpinātas, un arī turpmāk Krievija būs mūsu tūrisma mērķa valsts," pārliecināta Šīrava.

"2013. gada nogalē un 2014. gada sākumā viesu īpatsvars mūsu viesnīcā no Krievijas bija 49%, turpretim 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā - 36%. Šogad īpaši lielāks viesu skaits no Krievijas netiek prognozēts. Sagaidām, ka, tuvojoties Jaunajam gadam, kopējais rezervāciju skaits vēl pieaugs," skaidro Evita Upeniece, viesnīcas "Bergs" Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītāja.

"Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, protams, ir kritums. Ja kādreiz Krievijas tūristi viesnīcu šajā periodā piepildīja pilnībā, tad tagad tā ir tikai trešā daļa no visas viesnīcas. Papildus šajā periodā nāk rezervācijas no Igaunijas, nedaudz arī no Skandināvijas. Neskatoties uz tūristu kritumu no Krievijas, kopumā viesnīcas noslogojums ir pieaudzis," stāsta Kristīne Štāla-Bula, "Hotel Jurmala SPA & Conference Centre" pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja.

Mainījušies arī krievu tūristu paradumi - arvien vairāk ceļotāju plānojot ceļojumus individuāli un iegādājas tos internetā. Grupu tūrisms iet mazumā, un tas, protams, nozīmē, ka viesnīcām ir un būs vairāk darba nekā tas bija iepriekš, uzņemot grupas. To apstiprina arī viesnīcu "Radisson Blu" marketinga menedžera Kaspara Ekšas teiktais: "Lai arī decembra mēnesī rezervāciju skaits turpina pieaugt, tas joprojām nespēj sasniegt iepriekšējo gadu līmeni, kad tūristi no Krievijas veidoja lielāko daļu no viesnīcas viesiem. Lielā mērā tas ir saistīts ar viesu vēlmi pašiem rezervēt viesnīcu, nevis iegādāties jau iepriekš izveidotu ceļojuma programmu no tūrisma aģentūrām."

2015. gada pirmajos desmit mēnešos arī Igaunija piedzīvojusi 34% krievu tūristu skaita kritumu. Savukārt Lietuvā krievu tūristu skaits šī gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par vairāk nekā 33%, bet baltkrievu - par 12,6%.

Līdzīgi kā Latvijā, arī kaimiņvalstīs palielinās vietējo un netālo valstu ceļotāju skaits. "Ārzemju tūrisma nozīme mazinājusies, savukārt palielinājies Igaunijas iekšējais tūrisms un tā nozīme. Galvenais, kas negatīvi ietekmējis Igaunijas viesnīcu (un tūrisma nozari kopumā) darbību 2015. gadā, ir ekonomikas vājināšanās Krievijā un Somijā, kas ir Igaunijas galvenie ienākošā tūrisma tirgi," situāciju kaimiņvalstī skaidro Mārika Līvamegi ( Maarika Liivamägi), Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore.

Pagaidām Igaunijas tūrisma mītnes, iespējams, var piedāvāt labākas cenas nekā Latvijā, jo pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ko maksā kaimiņvalsts viesnīcas ir 9%, tomēr no 2017. gada tas pieaugs līdz 14%, kas jau tagad radot bažas nozares uzņēmējos. "Igaunijas viesnīcām būs jāstrādā ļoti intensīvi, lai to kompensētu šajos ne visai labvēlīgajos apstākļos. Redzam, ka Latvijā ir sava veida bums viesnīcu nozarē, tiek būvētas daudzas jaunas viesnīcas, bet uz Igauniju nodokļa dēļ investori skatās daudz piesardzīgāk," stāsta Līvamagi. Jāpiebilst, ka Latvijā izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēm tiek piemērota samazinātā PVN likme - 12%.