Pirms 47 gadiem pamatīgā spelgonī atklāts Siguldas gaisa trošu vagoniņš  (5)

Mūsdienās brauciens vagoniņā ilgst aptuveni septiņas minūtes un no tā var nolūkoties, iespējams, skaistākajā ainavā Latvijā – pie kājām ir Turaidas pils, Gaujas gleznainā senleja, klintis, Bobsleja trase un meži kilometriem tālu. Teikt, ka vagoniņš brauc virs koku galotnēm ir visai pieticīgi, jo tā augstums sasniedz pat iespaidīgus 45 metrus, rakstīts vagoniņa mājaslapā.

Sigulda un Turaida jau izsenis bijusi viena no romantiskākajām vietām Latvijā. Izrādās, arī vagoniņa stāsts ir mīlestības pilns. Ideja par trošu ceļu ar vagoniņu radusies siguldietim Aivaram Janelsītim, teikts Siguldas novada tūrisma mājaslapā. Tie bijuši pēckara gadi, kad tilts pār Gauju vēl nav bijis atjaunots, kad Aivars sēdējis Gaujas kreisajā krastā, Siguldas pusē, un domājis, kaut varētu ātri, gluži kā putns pārlaisties pāri Gaujai un biezajiem mežiem uz Krimuldu, kur sanatorijā par medmāsiņu strādājusi viņa mīļotā Genoveva. Dažus gadus vēlāk, kad Aivars ar Genovevu jau bija precējušies, kādā žurnālā publicēts raksts par pasažieru trošu ceļiem Gruzijas kalnu pilsētā Čiatūrā. Aivars tolaik strādājis par Rīgas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju un nolēmis, ka šo ideju vajadzētu tomēr beidzot īstenot arī Latvijā, tāpēc sarakstījies ar gruzīnu inženieri un trošu ceļu autoru Georgiju Panculaju. Sagatavots pat projekts trošu ceļa izbūvei pāri Gaujas senleju, kas jau iesniegts ierēdņiem apstiprināšanai, kad uz Siguldas 750 gadu jubileju viesos ieradusies gruzīnu delegācija, un gruzīni augstsirdīgi paziņojuši, ka dāvinās Siguldai tehnisko projektu un iekārtas, lai vagoniņš varētu tapt. Nu vairs nevarējuši atkāpties, un ideja tika īstenota, lai arī ne bez aizķeršanās - darbā pagāja gandrīz 10 gadi. Trošu ceļa mehānisms ticis izgatavots Ļeņingradā, Krievijā, bet slavenais vagoniņš, kurā vienlaikus varēja atrasties 22 cilvēki - Rīgas Vagonu rūpnīcā, teikts Tourism.sigulda.lv.

1969. gada 3. janvārī, spēlējot orķestrim, 1025 metrus garais piekarceļš pār Gaujas senleju tika svinīgi atklāts, savienojot krastus starp Siguldu un Krimuldu apmēram 40 metru augstumā virs upes. To dienu, kad vagoniņš nodots ekspluatācijā, tā idejas ierosinātājs un realizētājs Aivars Janelsītis raksturojis šādi: "Bija ļoti auksts, vismaz mīnus 15 grādu sals, dziļš sniegs." Vairāk par bijušo darbinieku un vagoniņa idejas īstenotāju atmiņām lasiet šeit.

Sākumā vagoniņu ar roku vadījis mašīnists, taču mūsdienās ieviesta automātiska vadības sistēma un braukšana kļuvusi līganāka.

Līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum, kad maršrutā Sigulda–Krimulda–Ragana vēl nekursēja pasažieru autobusi, vagoniņš bijis arī nozīmīgs sabiedriskā transporta līdzeklis, un līdz pat 2002. gadam vietējie iedzīvotāji iegādājušies mēnešbiļetes.

Gadu gaitā vagoniņš vairākkārt piedzīvojis rekonstrukciju, šogad atjaunotas arī tā stacijas. Interesanti, ka drošības apsvērumu dēļ mūsdienās tā ātrums ir samazināts – kādreizējo triju ar pusi minūšu vietā tagad brauciens no Siguldas līdz Krimuldai ilgst septiņas ar pusi minūtes ar ātrumu 6,5 metri sekundē.

Vagoniņš kursē visu gadu, arī svētku dienās. Ik dienu tas jau pulksten 10.00 izbrauc no Siguldas, bet 10.10 no Krimuldas. Vasarā tas kursē līdz pulksten 18.30, bet ziemā līdz 17.00. Precīzu kursēšanas grafiku atradīsiet šeit.

Jau vairāk nekā 20 gadus no vagoniņa virs Gaujas drošsirdīgākie un ekstrēmākie var izlēkt ar gumiju. Kopš 1992. gada šo piedzīvojumu izmēģinājuši jau vairāk nekā 100 000 cilvēki.

Ideja par vagoniņu radās siguldietim Aivaram Janelsītim. Kādā vakarā, kad tilts pār Gauju pēc kara postījumiem vēl nebija atjaunots, viņš sēdēja Gaujas kreisajā krastā, Siguldas pusē un domāja, kaut viņš kā putniņš varētu pārlaisties pāri uz Krimuldu, kur sanatorijā par medmāsiņu strādāja viņa mīļotā Genoveva.

Pirmais vagoniņš, kurā varēja sakāpt 22 cilvēki, izgatavots Rīgas Vagonu rūpnīcā.

Gaisa vagoniņš Siguldā ir vienīgais šāda veida transporta līdzeklis Baltijas valstīs.

Trošu ceļš pāri Gaujas senlejai ir 1025 metrus garš.

Aplēses liecina, ka pirmo 40 vagoniņa pastāvēšanas gadu laikā ar to braukuši apmēram seši miljoni cilvēku.

Siguldā, Poruka iela 14