Ledus gabali uz jumta – kāpēc veidojas lāstekas un ko ar tām iesākt?

Lāstekas veidojas, ja aukstā laikā uz jumta esošo sniegu kausē saule vai no mājas konstrukcijas nāk siltums. Siltums, kas nāk no saules, biežāk spēj veidot lāstekas ziemas otrā pusē – februāra beigās, martā, un šīs lāstekas parasti neveidojas tik lielas. Savukārt, ja no ēkas izplūst liels siltuma daudzums, kas kausē uz jumta esošo sniegu, tad apledojums un lāstekas pie karnīzes un noteksistēmas veidojās daudz lielākas, skaidro speciālists. Visintensīvāk lāstekas veidojas, kad gaisa temperatūra ir mazliet zem nulles. Visizplatītākais iemesls tam ir nepietiekama siltumizolācija mājas un īpaši jumta konstrukcijā, kā arī termiskie tilti ēkas konstrukcijās. Slīpajiem jumtiem lāsteku veidošanās var būt arī no nepietiekamas konstrukcijas vēdināšanas.

Lāstekas ne tikai apdraud visu, kas zem tām atrodas, bet tās ar savu svaru var bojāt jumta konstrukcijas un noteksistēmu. Lāstekas liecina par ēkas zemo energoefektivitāti un līdz ar to papildus iztērētiem naudas līdzekļiem tās apkurei. Bieži lāsteku veidošanās ir vecām ēkām, kuras nav pietiekami nosiltinātas. Jaunām ēkām par iemeslu apledojumam ir nepilnības projektā vai nekvalitatīvas būvniecības rezultāts. Ja ēku ir paredzēts ekspluatēt mūsu platuma grādos esošajā klimatā, tad tās konstrukcijai ir jābūt atbilstoši projektētai un būvniecības procesā jāseko līdzi, lai darbi tiktu veikti kvalitatīvi, uzsver Jānis Marcinkevičs.

Tādu jumtu, uz kura veidojas lāstekas, noteikti būtu jāapseko, lai izvērtētu katru konkrēto situāciju, un saprastu, kādi ir lielākie iemesli tam, kāpēc radušās lāstekas. Ļoti bieži jau ziemas laikā ir iespējams rast risinājumu, lai jumtu nosiltinātu un samazinātu siltuma zudumus no ēkas.

Slīps vai lēzens jumts, kā arī jumta seguma veids – tas viss ir gaumes jautājums un atkarīgs no jumta telpas funkcionālā pielietojuma, taču atbilstoši mūsu klimatiskajiem apstākļiem, jumtam ir jābūt pārdomāti projektētam un kvalitatīvi izbūvētam. Ņemot vērā lielo nokrišņu daudzumu gan lietus, gan sniega veidā, jumtam ir jābūt īpaši labai hidroizolācijai, atbilstošai konstrukcijas noturībai pret sniega svaru un vēju slodzi. Tāpēc, būvējot jumtu, darbus noteikti vajadzētu uzticēt pieredzējušiem jumiķiem.

Vispirms vietu, kur no jumta tīra sniegu un lāstekas, noteikti ir jānorobežo. Daudzstāvu ēkām, nosakot norobežojamo teritoriju, jāņem vērā arī vēja stiprums tīrīšanas laikā. Jumta tīrīšanas darbus noteikti vajadzētu uzticēt jumiķiem, kas ir speciāli sagatavoti un ar atbilstošu aprīkojumu. Veicot darbus uz jumta, ir jāievēro darba drošība, darbs ir jāveic rūpīgi un uzmanīgi, lai netiktu bojāts jumta segums un konstrukcijas, skaidro jumtu speciālists. Neapdomīgi uzticot jumta tīrīšanas darbus neprofesionāļiem, vēlāk var nākties labot sniega tīrīšanas laikā sabojātos jumtus. Bieži ar asām metāla lāpstām vai ledus cirtņiem tiek caursista jumta hidroizolācija un bojāta lietus noteksistēma. Vēlāk jumta remonts izmaksā krietni dārgāk, nekā ir ietaupījums no lētāku, nepieredzējušu jumtu tīrītāju pakalpojumiem, skaidro speciālists.

Interesanti, ka par šo parādību uz jumtu karnīzēm, ir radušies arī ticējumi. Lūk, daži ticējumi no Valoda.ailab.lv!

Ja palāses (lāstekas) garas, tad arī garas rudzu vārpas gaidāmas. /A. Bērziņa, Aloja./

Ja pirmās ledus pīperes pie jumtiem garākas kā pēdējās, tad pirmā sēja labāka kā pēdējā. /A. Vilciņš, Līgatne./

Cik garas ir ziemā pirmās lāstekas, tik gari būs vasarā mieži. /G. Stankeviča, Vecgulbene./

Ja sit lāstekas no jumta, tad jēri nepadodas. /A. Klause, Jaunpiebalga./