Sācies Ugunīgā Pērtiķa gads. Kur Latvijā var satikt un apskatīt šos dzīvniekus?  (1)

Rīgas zoodārzā, protams, būs populārākā vieta, kur meklēt pērtiķus. Tur tie apskatāmi lielā skaitā.

Pērtiķi mēdz būt ļoti dažādi – mazākie primāti ir peles lielumā, savukārt lielākie – gorillas – kārtīga cilvēka augumā (180 cm). Kā liecina zoodārza mājaslapā pieejamā informācija, tur Rīgā apskatāmi 10 veidu primāti – Senegālas galago, huzārpērtiķis, Geldi kalimiko, Ziemeļbrazīlijas kalitrikss, kaķu lemurs, pelēkais peļlemurs, mazais resnais loris, Japānas makaks, Bolīvijas Asaras naktspērtiķis un pundurkalitrikss.

Par šo pērtiķīšu paradumiem, dzimteni un arī to, kā tie nokļuvuši Rīgas zoodārzā, vairāk lasiet šeit.

Šajā muzejā dzīvu pērtiķīšu nav, bet ir pērtiķu izbāžņi, kas ir vieni no Dabas muzeja Antropoloģiskā krājuma interesantākajiem priekšmetiem, turklāt visi eksemplāri ir grūti atjaunojami, jo pērtiķu izvešana no dabīgās dzīves vietas ir aizliegta. Muzeja krājumā esošo izbāžņu vidējais vecums ir ap 100 gadiem.

Dažus muzejs ir mantojis no Skolu muzeja, citi saņemti speciāli ekspozīcijai no Eksperimentālās medicīnas un patoloģijas zinātniski pētnieciskā institūta Suhumi, tai skaitā arī cilvēkpērtiķa šimpanzes izbāznis. Diemžēl ne visi šie pērtiķu izbāzeņi ikdienā ir apskatāmi, jo parasti tie glabājas muzeja krājumā, tomēr, piemēram, Antropoloģijas ekspozīcijā apskatāma īsa cilvēka evolūcija pa etapiem, sākot ar senākiem primātiem līdz mūsdienu cilvēkam, apspriežot varbūtējos senčus.

Rīga slavena ar savu brīnišķīgo jūgendstila arhitektūru. Šajā stilā bieži izmantoti arī dabas motīvi – dažādi augi, dzīvnieki un pat ainavas. Lai arī visbiežāk uz Rīgas ēkām redzamas lauvas, lāči, arī suņi, kas bija iecienīti nama sargātāja simboli, atsevišķos gadījumos dekorā izmantoti arī citi dzīvnieku motīvi – kaķis, vāvere un pērtiķis, savā promocijas darbā raksta Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Dr. art. Silvija Grosa.

Viņa pastāstīja, ka pērtiķi ēkas rotājumos var redzēt divās vietās Rīgā – 1908. gadā celtajā Skolas ielas 12 a namā un 1902. gadā celtajā namā Smilšu ielā 8 (attēlā), kur pērtiķa galvu var redzēt tieši virs ēkas celtniecības gada.

Vairāk par šīm un citām jūgendstila ēkām informāciju var meklēt šeit.

Rozentāla pūrā varam ieraudzīt gan sadzīves un portreta, gan ainavas, gan mitoloģiskā žanra, tostarp reliģiska rakstura darbus. Tāpat viņš darbojies arī lietišķās grafikas lauciņā un aktīvi piedalījies sava laika mākslas kritikas veidošanā. Tomēr vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas kaut reizi pabijis Valdemārielas lielajā mākslas muzejā, atcerēsies skaisto un uzrunājošo gleznu "Princese ar pērtiķi".

Tā tapusi jau mākslinieka dzīves izskaņā 1913. gadā un tikusi izstādīta gan III Baltijas mākslinieku savienības izstādē, gan Minhenes starptautiskajā izstādē, kur guvusi lielu piekrišanu, ko apliecina fakts, ka tās reproducēšanas tiesības nopirka Leipcigas izdevniecība "Velhagen & Klasing". Autors darbam izgatavojis vairākas versijas ar niansētām atšķirībām. Savu popularitāti darbs acīmredzot iemantojis šķietami amizantā un tajā pašā laikā mīklaini noslēpumainā sižeta dēļ – grezni tērpta un bagātīgi rotāta rudmataina daiļava spēlējas ar mazu pērtiķēnu uz krāšņu tepiķu dekorētām kāpnēm. Nevilšus varētu rasties jautājums – kas ir šī sieviete? Princese? Kāda princese? Vai vienkārši iztēles auglis?

Minējumi bijuši vairāki. Literatūrā, piemēram, varam sastapties ar versiju, ka glezna ir tā laika sabiedrības un mākslinieka attiecību alegorija, proti, atspoguļo naudas varu pār "nabaga" mākslinieku, kurš tiek turēts "princeses" pavadā. Vēl šī princese tikusi interpretēta kā "lielā, daiļā māksla", kamēr pērtiķītis – zelta ķēdītēs savažotais mākslinieks – ir tās kalps un rotaļa. Vairāk lasiet šeit.

Princesi un pērtiķīti atkal varēs apskatīt jau pavisam drīz, kad tiks atklāts atjaunotais mākslas muzejs šī gada pavasarī.

Interesanti, ka šogad, atzīmējot Rozentāla 150 gadu jubileju, Saldū uz četru māju sienām bija paredzēts uzgleznot slavenus mākslinieka darbus, tostarp arī "Princesi ar pērtiķi", bet, kā pastāstīja Saldus tūrisma informācijas centrā, tieši šī glezna netikšot attēlota, jo mājas iedzīvotāji tomēr atteikušies no šādas iespējas, baidoties, ka māju sāks dēvēt par "pērtiķu māju".

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā ir arī 1912. gadā gleznotais Jāņa Roberta Tillberga darbs "Zēns ar pērtiķi".

Nelielais zoodārzs Iecavas novadā dibināts 1999. gada 16. februārī un 2009. gadā saņēmis diplomu, kā ģimenei draudzīgākā atpūtas vieta Zemgales reģionā. Zoo saimē ir dažādi interesanti mājdzīvnieki un eksotiski zvēriņi, kuri tiek atvesti no dažādu valstu zoodārziem un privātām kolekcijām. Nesen šai jautrajai kompānijai pievienojies arī šī gada varonis pērtiķis – precīzāk Japānas makaka, ko pavasarī ikviens varēs sastapt Iecavas novada Dzimtmisā. Pašlaik minizoo slēgts, liecina mājaslapā publicētā informācija.

Minizoo "Dobuļi"
Adrese: Dzimtmisa, Iecavas novads. LV-3913
Tel: +371 29177846
E-pasts: info@minizoo.lv
www.minizoo.lv

Arī Latgales Zoodārza ekspozīcijā un laboratorijā Daugavpilī dzīvo dažādi eksotiskie dzīvnieki, tostarp pērtiķi. Precīzāk – zoodārzā apskatāms arī Bolīvijas nakts pērtiķis.

Zoodārza mākslīgajos džungļos rāpo plankumaini pitoni, krastā sauļojas krokodilu kaimani, dīķī peld sarkanas karpas koi, liānās jautri lēkā makakas, visapārt peld, svilpo un tekalē daudzi citi tropu dzīvnieki.

Latgales zoodārza kontakti: 65426789; latgales.zoo@gmail.com; latgaleszoo.biology.lv

Vairāk par to, ko apskatīt Daugavpilī, lasiet šeit.