Pērn ārpus Latvijas ceļojuši 42% iedzīvotāju, liecina pētījums

Ārpus Latvijas pēdējā gada laikā nav bijuši 57% iedzīvotāju, bet 1% iedzīvotāju bija grūti atbildēt, vai pēdējā gada laikā viņi ir bijuši ārpus Latvijas.

Gandrīz puse jeb 45% ārpus Latvijas devušies ar lidmašīnu, 22% - ar vieglo auto, 18% - ar autobusu, 11% - ar kuģi, 1% - ar vilcienu, bet citā veidā - 0,5%, savukārt 2% bija grūtības atbildēt, ar kādu pārvietošanās veidu viņi ir devušies ārpus Latvijas, informēja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Puse jeb 50% ceļotāju pēdējā gada laikā devušies ekskursijās, 29% devušies ceļojumā uz kādu pludmali vai kūrortu, pie dabas devušies 17%; ceļotāju, aktīvās atpūtas cienītāju vidū bija 12%, ārpus Latvijas makšķerēt devušies 5%, ārstniecības nolūkos - 5%, koncertu vai kādu festivālu apmeklēt devās 3%, bet cita veida ceļojumā devušies 13%, savukārt grūti atbildēt par ceļojuma mērķiem bija 1% aptaujāto ceļotāju.

Piemēram, mazāk nekā puse jeb 43% no ceļotājiem ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tikuši īpaši krāti, bet 37% ceļojuma izdevumus maksāja no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus apmaksājis kāds cits, bet 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

Kā atzīmēja Kaktiņš, vidējās izmaksas vienam ceļotājam pēdējā gada laikā bijušas 264 eiro apmērā. Viņš gan norādīja, ka atkarībā no iedzīvotāju ienākumiem mainās arī ceļojumā tērētā summa, bet vidēji tie bija 264 eiro.

""Latvia Tours" Ceļojumu indeksa" apkopotā informācija arī liecina, ka pārdoto aviobiļešu skaita un vērtības indekss parāda aktuālo ceļojumu tirgū. Piemēram, 2014.gada otrajā pusē bija vērojams neliels rādītāju kritums, kas bija saistīts ar sankcijām pret Krieviju un tirgus noskaņojuma pasliktināšanos. Šī tendence bija vērojama vēl 2015.gada sākumā, tomēr gada otrajā pusē pērn iedzīvotāju un tirgus noskaņojumā vērojama uzlabošanās.

Kā teica "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša, apkopojot datus par pārdoto aviobiļešu skaitu, kaut kādā mērā ir iespējams novērtēt situāciju valstī. Viņa arī uzsvēra, ka šis indekss ne vien atspoguļo ceļošanas tendences, bet arī sniedz iespēju to izmantot kā instrumentu makroekonomikas attīstības vērtēšanai un prognozēšanai.

Tēriņi ceļojumiem un darījumu braucieniem mēdz būt mainīgi, norādīja Keiša, un tie lielā mērā atspoguļo iedzīvotāju un tirgus kopējo noskaņojumu attiecībā uz pašreizējo ekonomisko situāciju un prognozēm par Latvijas ekonomikas izmaiņām nākotnē. Piemēram, ja iedzīvotāji sāk uztraukties par savas darbvietas vai ienākumu stabilitāti, ceļojumu pārdošanas apjomi sāk mazināties. Citos ekonomikas indikatoros šī tendence būs redzama vēlāk, tāpēc pārdoto aviobiļešu skaita un vērtības indekss ātrāk nekā citi indikatori liecina par ekonomiskās situācijas izmaiņām nākotnē.

Jau ziņots, trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā plāno doties ceļojumā ārpus Latvijas. To skaitā 9% ir konkrēts plāns attiecībā uz ceļojumu ārpus Latvijas, bet vēl 23% iedzīvotāju ceļojums ārpus Latvijas ir ieceres līmenī. Tāpat 25% savā nākamajā tūrisma ceļojumā plāno tērēt vairāk naudas nekā iepriekš.

Indekss veidots sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1007 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja, kas veikta tiešo interviju veidā respondentu dzīvesvietās, notika no pagājušā gada 6.novembra līdz 18.novembrim.
Pētījumā apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, viedokli un attieksmi pret dažādiem ar ceļošanu saistītiem jautājumiem.