Svaigo zaļumu sezona uz palodzes – ko un kā audzēt

Pašam izaudzēt lociņus, dīgstus un citus zaļumus, it kā šķiet tīrais nieks, tomēr audzēšanas procesā ne vienam vien rodas jautājumi – kur tad labāk tos audzēt, kādu augsni izvēlēties, cik bieži tos laistīt un kas varētu būt pie vainas tam, ja kaut kas tomēr neizaug? Meklējot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, portāls TavsDārzs.lv konsultējās ar dārzniecības ''Puķu sēta'' speciālisti Initu Zepu.

Vienkāršākais un arī populārākais zaļums, ar ko aizsākt savu mazā dārziņa ieviešanu uz palodzes, ir sīpolloki. To audzēšanai var izmantot dažādu sīpolu šķirnes, taču vērts ņemt vērā - jo mazāki diametrā būs sīpoli, jo smalkāki būs arī paši loki, skaidro dārzniece.

No lieliem sīpoliem izaugs lieli un plati loki. Dārzniece iesaka izmēģināt loku dzīšanai šalotes (ģimenes) sīpolus, kas būs smalkāki, bet ar patīkamu garšu. Lai loki ātrāk izaugtu, sīpolus pirms stādīšanas zemē uz vairākām stundām iemērc remdenā ūdenī, un tikai tad iestādi substrātā pus sīpola dziļumā.

Starp viegli audzējamiem zaļumiem uz palodzes, dārzniece piemin arī kressalātus, kam piemīt pikanta garša. Tos var sēt nelielos daudzumos atkārtoti ik pa 10-15 dienām, jo tie ir ātraudzīgi, tāpēc nebūs ilgi jāgaida līdz nākamajai zaļumu ražai. Kressalātu sēšanai speciāliste iesaka izmantot mazos puķu podiņus vai nelielas kastītes.

Lai arī rukolu ierasts iegādāties veikalā jau lielām lapām izaugušu, dārzniece iesaka zaļumu sezonu atklāt ar to audzēšanu uz palodzes. Arī šos zaļumus var atkārtoti audzēt ik pēc laika, un tie salīdzinoši ātri izstīdzēs. Rukolas audzēšanai arī noderēs nelielas kastītes vai podiņi.

Zaļumu mazdārziņā uz palodzes labi iederēsies koriandrs (kinza). Gan koriandru, gan rukolu un kressalātus dārzkope iesaka sēt sabiezināti – sēkliņu pie sēkliņas kūdras substrātā, un pēc iesēšanas uzbērt arī nelielu kārtiņu virspusē.

Uz palodzes var audzēt arī lapu pētersīļus – tos iesēj vairākas sēkliņas mazā podiņā, bet ne sabiezināti. Virskārtā jāuzber plānu kārtiņu substrātu. Pētersīļi dīgst samērā lēni, tāpēc jāraugās, lai neiežūst substrāta virskārta, kamēr sadīgs sēklas, skaidro speciāliste. Kad izdīgušie pētersīļi sasniedz īsto lapu stadiju, tos var izpiķēt lielākā podā vai kastītē. Pētersīļi var augt samērā ilgi uz palodzes, jo tiem nepārtraukti aug jaunas lapas.

Jebkuru garšaugu audzēšanā dārzkope iesaka izvēlēties universālo kūdras substrātu vai balkona augiem paredzētu substrātu. Ja zaļumi tiks sēti, tad jāraugās, lai būtu izmantots smalkas frakcijas substrāts.

Kressalātus labāk sēt substrātā, nevis diedzējamā traukā. Jo kressalātu sēklām ir ļoti specifiska smarža, kas var šķist nepatīkama. Ja sēklas ir zem substrāta, tad smarža nav jūtama. Ja tā spēcīgā smarža netraucē, var diedzēt arī traukā.

Diedzēšanas traukā ūdens jānomaina ik pēc dažām dienām, lai tas nesāk smakot un saknes pūt. Tāpat ieteicams sēklas trauciņā noskalot zem tekoša ūdens, jo īpaši tas attiecas uz pirmajām diedzēšanas dienām.

Vai tie būtu sīpolloki, pētersīļi vai kressalāti, jebkurus garšaugus dārzkope iesaka audzēt gaišā un saulainā vietā, piemēram, uz palodzes. Bez gaismas nespēs iztikt neviens garšaugs, tāpēc respektē šo vajadzību, ja vēlies sulīgus un vitamīniem bagātus zaļumus.

Speciāliste arī uzsver, ka ar trauka novietošanu uz loga vien nepietiks. Dažkārt netiek pamanīts, ka gaisma uz palodzes spīd nepietiekami. Piemēram, ja logam priekšā aug koki jeb ir kāda cita mājas siena, ar to nebūs gana. Ziemas un agra pavasara sezonā dārzkope iesaka izvēlēties dienvidu puses palodzi, jo tur saule nav pārāk daudz, turklāt augs netiks apskādēts ar tiešiem saules stariem.

Kas attiecas uz mitrumu, tad substrātam nepārtraukti jābūt viegli mitram, tāpēc laistīšana atkarīga no tā, kāds gaisa mitrums ir mājās. Ja substrāts būs par sausu, tad sēklas slikti dīgs, bet, ja par slapju – tās var sapūt un arī nesadīgt.