Lieldienas ir tepat aiz stūra un tas nozīmē tikai vienu – līdz Zaļajai ceturtdienai jāpaspēj sarūpēt dabas veltes olu krāsošanai, līdz Lielajai piektdienai – sakopt māju, bet Klusajā sestdienā pelnīti jāatpūšas. Atsvaidzināsim atmiņu ar senlatviešu ticējumiem – kas tad īsti jāpaveic šajās dienās, lai Lieldienas nosvinētu kā nākas?
Pēc kristīgajām paražām, Zaļā ceturtdiena ir diena, kad Jēzus Kristus ieturējis Svēto vakarēdienu. Latviešu folklorā tā saistās ar laika pareģojumiem un ticējumiem. Kas jāpaveic līdz Zaļajai ceturtdienai? Tā kā ticējumi vēsta, ka šajā dienā nedrīkst nest mājās neko no dabas, ne zariņus, ne zālītes, jo tad mājās nākšot čūskas, peles un citi kaitnieki, līdz Zaļajai ceturtdienai vajadzētu sarūpēt zālītes un lapiņas olu krāsošanai, kā arī zarus dekorācijām, piemēram, bērzu vai pūpolu. Par to, kur meklēt pūpolu zarus, uzzini šeit.
- Ja Zaļajā ceturtdienā nests kāds koks mājā, tā skaidas bijis jāatsviež mežā atpakaļ, citādi nākot čūskas mājā.
Taču ir lietas, kas jādara tieši Zaļajā ceturtdienā. Piemēram, jātīra māja – tad visu gadu tā būs tīra un mājās nelidos apnicīgās mušas. Tāpat, lai nebūtu mušas, vajagot izslaucīt visus kaktus un mēslus samest tekošā ūdenī. Šī diena esot arī lieliski piemērota istabas puķu pārstādīšanai, jo tad tās labi zaļošot un ziedēšot.
Kas attiecas uz piemājas dārzu, lai būtu laba ābolu raža bez tārpiem, Zaļajā ceturtdienā ābeles kārtīgi izpurina no sapuvušajiem āboliem un iesien tās zaros dzijas kamoliņus. Tad nākamā ābolu raža būs padevusies.
Kās jādara Lielajā piektdienā
Lielajā piektdienā, kas latviešu folklorā tiek dēvēta arī par Lielo Piektu, uzskatīta par enerģiski aktīvu dienu, un tie, kas dzimuši Lielajā piektdienā, esot apveltīti ar īpašām spējām. Bez maģiskās auras, Lielajā piektdienā ir ikdienas darbu aizliegums. Tas nozīmē, ka jāaizmirst par darbu, mājas tīrīšanu un citiem sevis noslogošanas darbiem.
- Ja Lielā piektdienā meitas strādā, tad vasarā pērkonis virs galvas rūks.
Lielajā piektdienā, pēc tautas ticējumiem, nedrīkstot arī žāvēt veļu, jo tad kāds no piederīgajiem miršot. Šajā dienā arī nevajagot ķemmēties, jo tad ātri nosirmošot mati. Taču citkārt tiek arī norādīts, ka, ja mati tiek ķemmēti, tas jādara zem apiņiem, tad tie augs kupli, vai eglēm, jo tad nesāpēšot galva.
- Lielā piektdienā un zaļā ceturtdienā citi it agri iznes ar klēpi mēslus uz lauka, lai lauki labi trekni būtu.
Klusā sestdiena ir laiks, kad jāatpūšas. Diena jāpavada mierīgi, bez raizēm, Lieldienu gaidās.
Kas jādara Lieldienās
Lieldienu rīta viens no svarīgākajiem rituāliem ir celšanās līdz ar saullēktu. Šajā rītā mute jāmazgā pret sauli tekošā ūdenī, jo tas palīdzēs gūt možumu, veselību, viedu prātu un skaistumu. Tāpat, Pirmajās Lieldienās jārūpējas par to, lai svētku galds būtu klāts bagātīgi un grezni. Galdautam jābūt pavasarīgās krāsās, piemēram, dzeltenam vai zaļam, bet vāzē jābūt pūpoliem.
Lieldienu teju vissvarīgākā tradīcija ir olu krāsošana un ēšana. Olas jāēd, lai lopi augtu apaļi un gaļīgi. Olas krāso ar dabā atrodamajiem materiāliem – sīpolu mizām, zālītēm, bērzu lapām un citām veltēm. Olu krāsošanas metodes ar dabīgām krāsvielām uzzini šeit. Kas attiecas uz olu kaujām, Pirmajās Lieldienās sitas tikai ar spico galu, bet Otrajās Lieldienās – ar resno.
Lieldienu rīta cēlienā var turpināt uzkopšanas darbus, kas nav paveikti Zaļajā ceturtdienā. Rīta pusē jāsalasa skaidas, malkas gruži un, citiem neredzot, tie jānoglabā kādā vietā, jo vēlāk tie nesīs naudu mājas saimniekiem.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Ailab.lv, Vietas.lv un Māras Šternas grāmatas "Senā gadskārta".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
