No neizpratnes un izsmiekla līdz pat sajūsmai – šādas emocijas raisa Latvijā radītā laiva "Rupucis", kas no skata mazliet atgādina bļodu. Tuvojoties vasaras sezonai, tā varētu noderēt makšķerniekiem, laivotājiem vai vienkārši ceļotājiem-jaunatklājējiem, kam patīk apskatīt grūti pieejamas vietas.
"Šķiet, ikviens copmanis ir saskāries ar situāciju, kad stāvi mazupītes malā un domā: nez', no kurienes tā plūst un kurp aiztek? Varētu iet un paskatīties, bet krūmi un nātres... Varētu brist – bet dūņas un dēles... Braukt ar laivu? Te taču gandrīz nav ūdens, piepūšamo viens divi sabakstīs, un vispār – vardes nosmies! Eh, lai paliek, paskatīšos Google maps," sulīgi stāsta laivas izgudrotājs Jānis Briška, kas risinājumu tomēr ir atradis. Pēc internetā atrastas informācijas par laivām, kas minētas jau Jūlija Cēzara hronikās, Jānim dzimusi ideja par mūsdienīgāku laivu.
Labi zināmais teiciens "Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais," pilnā mērā ir attiecināms uz "Rupuci". Jau tālajos Jūlija Cēzara laikos mazītiņas laiveles pinuši no klūgām un apvilkuši ar ādu, vēlāk – ar darvotu audeklu un braukuši ar tām zvejā un medībās. Anglijā entuziasti tādas darina joprojām un sauc coracle, arī Dienvidāzijā un Indijā lieto līdzīgas. Prasmīga lietotāja rokās "Rupucim" līdzīga laivele ir gluži nopietns peldlīdzeklis – 1974. gadā ar tādu šķērsots pat Lamanšs.