Vai puķu kastes uz balkona un palodzes jāsaskaņo ar pašvaldību?  (3)

Ja privātmāju saimnieki apzaļumošanā katrs pats vairāk vai mazāk rīkojas pēc saviem ieskatiem, tad daudzdzīvokļu namos ne vienmēr tik pārdroši var īstenot savas radošās ieceres. Tā kā nesen dažādās dārzkopības entuziastu domubiedru grupās portālos Facebook un Draugiem.lv uzvirmoja runas par to, ka puķu kastes uz balkoniem un palodzēm ir jāsaskaņo ar pašvaldību, bet vienota atbilde netika rasta, nolēmām noskaidrot, vai tiešām tā ir, un uzrunājām vairākas pašvaldības un apsaimniekošanas uzņēmumus. Kādi noteikumi attiecas uz Rīgas namiem, portāla TavsDārzs.lv lasītājiem skaidro ''Rīgas namu pārvaldnieks" Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Rūpes par balkonu no dzīvokļu īpašnieku puses, protams, vienmēr ir atbalstāmas. Tikpat atbalstāma ir vēlme apzaļumot vai dekorēt balkonus – to var darīt, bet jāņem vērā, ka neapdomīga balkona dekorēšana var negatīvi ietekmēt balkona konstrukcijas, piemēram, margas. Ja pāri balkona margām tiek kārti puķupodi – tas ir papildu slogs margām.

''Varētu šķist, kas tad tur – tikai pāris puķupodu, taču realitātē tā ir lieka slodze, kas ilgstoši tur nav paredzēta. Gan pats puķupods, gan melnzeme ir papildu svars, turklāt lietus laikā puķupodos uzkrājas ūdens, kas rada vēl slogu. Arī tad, kad puķes tiek aplaistītas, ūdens var līt garām puķupodam, tādējādi nonākot uz margām un balkona grīdas. Šādās situācijās balkonu konstrukcijas apzaļumot noteikti nebūtu ieteicams. Protams, izvēle ir dzīvokļa īpašnieka ziņā – ja viņš izvēlēsies apzaļumot balkonu, tad noteikti ir jāņem vērā arī drošības jautājums, lai netiek apdraudēti mājas iedzīvotāji, garāmgājēji, kā arī, lai tādējādi netiktu bojāts kopīpašums,'' stāsta Vaļuma.

Derīgi zināt!

Rīgas domes saistošie noteikumu Nr.38 4.12.2.p nosaka: galveno fasāžu izvirzījumi (erkeri, balkoni, jumtiņi virs ieejām u.c.) nedrīkst būt zemāk kā 3 metrus virs ietves, neatkarīgi no tās platuma. Zemāki izvirzījumi atļauti tikai tur, kur ietve platāka par 1,5 metriem, un tie drīkst izvirzīties ne vairāk kā 3 centimetrus ik uz 30 centimetru ietves platuma. Visiem izvirzījumiem jābūt bez asām šķautnēm, kas varētu radīt traumas garāmgājējiem.

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka informē, ka prasības vai ierobežojumi balkonu un/vai lodžiju apzaļumošanai būvnormatīvos nav noteikti. Taču kopīpašuma gadījumā, piemēram, koridoru iekārtošanā kopīpašniekiem būtu pareizāk sākotnēji savstarpēji vienoties par iecerētajiem apzaļumošanas pasākumiem, jo kopīpašumā esošo telpu domājamās daļas pieder visiem kopīpašniekiem.

Ja par Rīgas dzīvokļu namu apzaļumošanu ir skaidrs, tad interesanti uzzināt par šīm regulām ārpus galvaspilsētas. Kā noskaidrojām Mārupes novada domē, novadā līdz šim nav bijis precedentu, kas būtu par pamatu, lai ieviestu specifisku regulējumu ar prasībām attiecībā uz daudzdzīvokļu namu balkonu apzaļumošanu vai puķu kastu izvietošanu pie logiem. Šobrīd Mārupes novada iedzīvotājiem nav jāsaskaņo šo darbību veikšana, tomēr ikviens aicināts būt saprātīgs un ņemt vērā stiprinājumu un balkona nestspēju, plānojot un veicot sava mājokļa izdaiļošanu ar augiem, skaidro Mārupes domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde

Arī Valmierā vēlme izdaiļot balkonus un palodzes ar augiem tiek atbalstītas. ''Ziedu izvietošana uz daudzdzīvokļu namu lodžijām un balkoniem padara Valmieras pilsētas tēlu krāšņāku un dzīvojamo māju rajonus zaļākus. Tādēļ daudzu Valmieras pilsētas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ik gadu izvieto puķu kastes uz daudzdzīvokļu namu balkoniem. Puķu kastu izvietošana netiek īpaši regulēta, un līdz šim pašvaldība nav saņēmusi nevienu sūdzību no iedzīvotājiem par apdraudējumu vai kaitējumu, kas radies no puķu kastēm uz lodžijām,'' stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Līga Bieziņa.