Šmakovka jeb pašdarināts degvīns kļuvis par sava veida atpazīstamības zīmi Latgalē un neatņemamu kulinārā mantojuma sastāvdaļu. Tūristiem jau zināms, ka šmakovka būs pirmā lieta, ar ko tie tiks cienāti ierodoties Latgalē un ko paši prasīs ciemojoties. Jau pavisam drīz Daugavpilī savas durvis vērs Šmakovkas muzejs, savukārt Kārsavas novada Malnavā jau 21. maijā jaunā uzņēmēja Jāņa Krivteža vadībā tiks atklāta Latgales šmakovkas ražotne.
Atgādinot, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai, radio raidījums "Pi myusim Latgolā", kopā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes lektoru Ēvaldu Višķeru un jauno uzņēmēju Jāni Krivtežu šonedēļ skaidroja šmakovkas fenomenu.
"Sākumā izskatījās ļoti bēdīgi, kad mēs paņēmām veco pienotavu," par ražotnes telpām stāsta Jānis Krivtežs. "Tā kādus desmit gadus bija atstāta bez uzmanības. Uzsākām sagatavošanu pēc visām tām prasībām, kas ir noteiktas gan Latvijā, gan Eiropā. Nesanāk tā, ka var taisīt mājās, pirtiņā, kā agrāk vienmēr to darīja. Tagad tas arī ir kā aizliegtais auglis, kas visiem patīk, visi par to runā, bet īsti nav kur to nopirkt. Tieši tāpēc man radās tāda ideja to piedāvāt tirgū, lai cilvēki ne tikai runātu, bet varētu arī legāli to nogaršot un vienmēr zinātu, kur to var atrast un iedot saviem klientiem un ciemiņiem, kas atbrauc uz Latgali."
Latgales šmakovkas ražotnē tikšot izmantoti gan augļi, gan graudi, gan arī citi izejmateriāli. Paralēli šmakovkai tiks piedāvāti arī dažādi uzlējumi un pat Latgales viskijs, ko katrs varēs baudīt pēc savas gaumes.
Izrādās, ka pirmā šmakovkas dedzinātava Malnavas muižas teritorijā izveidota muižnieku Šadursku laikā 1827. gadā, kad dzēriens tika ražots no graudiem, tāpēc saglabājot vietējo tradīciju, pamatā šmakovka tiks ražota pēc līdzīgas receptes.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes lektors Ēvalds Višķers nav pārliecināts, vai šmakovku nepieciešams attīstīt par visa Latgales reģiona zīmolu, jo šmakovkas ražotne kā zīmols veiksmīgāk kalpotu mazākā teritorijā. Jāatzīst, ka šmakovka ir viena no tām lietām, kas kulināro mantojumu Latgalē padara vēl pievilcīgāku. Tomēr kvalitatīvas šmakovkas cena tirgū to nepadarītu par plaša patēriņa preci, bet par produktu, kas lietojams reti – svētku reizēs vai dāvināts kā suvenīrs.
"Ja mēs braucam ciemos, ja braucam uz citiem novadiem, tad mēs noteikti gribam ko aizvest un parādīt no sava novada. Es domāju, ka šis produkts varētu būt interesants citiem," atzīst Ēvalds Višķers.
Rēzeknes novada Kaunatas pagastā Dace Zagorska izveidojusi savu kandžas muzeju, kur apskatāmas gan ierīces kandžas gatavošanai, gan citi ar šo produktu saistīti priekšmeti. Ideju par muzeja veidošanu jau vairāk nekā pirms desmit gadiem privātkolekcijas saimniecei ieteicis vīrs, kura vīzija bijusi par rindās izkārtotiem "samagonkas aparātiem", no kuriem te apskatāmi tikai daži. Daces Zagorskas privātajā kolekcijā var apskatīt attēlus, karikatūras, traukus un apdzīvotu vietu norādes, kas saistītas ar šmakovku un tās lietošanu no vairākām valstīm un tautām. Tāpat privātkolekcijas īpašniece norāda, ka maldīgs priekšstats, ka savās tautasdziesmās latvieši apdzied tikai alu un alus darīšanu, un šmakovka, kas saukta arī par dzimtenīti, atzīta ne tikai Latgalē, bet arī ārpus mūsu valsts robežām.
Visu raidījumu "Pi myusim Latgolā", klausies, sekojot zemāk norādītajām saitēm:
www.pimyusimlatgola.lv un latgale.lv.
Sarunas video fragmentu skaties:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
