Tā kā agave tik sparīgi aug, siltumnīcā ir izgriezts caurums, lai nekas netraucētu ziedkāta stiepšanos un agave varētu arī uzziedēt. Pagaidām pret debesīm tiecas zaļš, brangs un dzīvīgs ziedkāts, kas, pēc literatūras datiem, varētu izstiepties pat trīs metru garumā, informē LU Botāniskā dārza tropu mājas dārzniece Ingūna Gudrupa. Siltumnīcā vēl neviena no kolekcijā esošajām agavēm nav ziedējusi pēdējos 20 gadus, tāpēc šis ir ļoti īpašs un gaidīts notikums visiem LU Botāniskā dārza darbiniekiem.
Tropu mājas dārzniece stāsta, ka savvaļā šaurlapu agave (Agave angustifolia var. Marginata) aug Centrālamerikā – no Kostarikas līdz pat Meksikas ziemeļaustrumiem. Tā ir sastopama gan tropiskās savannās, gan sausos ērkšķainos tropu mežos, vai arī kalnainos apvidos līdz pat 1500 metriem virs jūras līmeņa. Pats augs var būt nedaudz augstāks par metru, bet tā šaurās lapas ir aptuveni 60 centimetrus garas. Lapas ir zaļas ar krēmbaltu apmali. Dzimtenē agave uzzied reizi mūžā, sasniedzot apmēram 10 gadu vecumu. Tas notiek pavasarī: vispirms 2-3 metru garumā izaug ziedkāts, bet tad tā galā izplaukst zaļganbalti, apmēram piecus centimetrus lieli ziedi. Pēc noziedēšanas augs pamazām atmirst, bet no tā saknēm blakus vecajai rozetei veidojas sānu dzinumi, kas pārtop jaunās lapu rozetēs.
Šaurlapu agave ir ne tikai dekoratīva, bet arī saimnieciski nozīmīga: no lapu šķiedrām vij virves, bet to mīkstumu izmanto ziepju gatavošanā. No agaves iegūst saldu sīrupu, ko izmanto pārtikā, kā arī tā ir tekilas izejviela. Foto, kā savvaļā aug šis neparastais augs, var apskatīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
