Brīdina augļkopjus par ābelēm bīstamu slimību  (5)

Ābeļu kraupja infekcijas lielākais risks patlaban ir Bauskas, Dobeles, Viesītes, Tukuma, Siguldas, Beverīnas, Saldus, Talsu un Viļakas novadā.

Ābeļu kraupis ir viena no izplatītākajām un postošākajām ābeļu slimībām, kas samazina gan ražu, gan tās kvalitāti. Par kaites sākumu liecina uz lapām parādījušies plankumi – sākumā dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni ar tumšu, samtainu apsarmi. Plankumu centrā audi atmirst un kļūst pelēki. Augļi, ja tie agri inficējušies, izveidojas kropli, bojājuma vietā augļi sacietē un saplaisā. Tiek inficēti ziedi, kā rezultātā ziedi priekšlaicīgi nobirst un neveidojas augļi.

Ābeļu kraupi ierosina sēnes Venturia inaegualis, kas pārziemo uz nobirušām lapām un augu atliekām. Slimību veicina mitrs un silts laiks.

Kaiti var ierobežot, laikus iznīcinot vecās lapas, audzējot izturīgas šķirnes, kā arī lietojot fungicīdus. To smidzināšana visefektīvākā ir, ja pirmais smidzinājums notiek tieši pirms sporu masveida izlidošanas. Lai aizsargātu kokus no iespējamās infekcijas, īpaši mitrās vasarās, nepieciešami atkārtoti smidzinājumi.

Kā ziņots, Latvijā lielāko daļu augļu koku un ogulāju platību aizņem ābeļdārzi. Platību maksājumiem 2015. gadā pieteikti 2995 hektāri ābeļu stādījumu. Vislielākās platības ar ābelēm apstādītas Saukā – 154 hektāri, Pūrē – 121 hektārs un Degolē – 60 hektāri.