ASV Kongresa bibliotēka digitalizējusi un padarījusi pieejamus visiem 20. gadsimta ievērojamās fotogrāfes Dorotejas Langes unikālos, melnbaltos foto, kuros redzams posts ASV vidienes un dienvidu štatos, īpaši Sanfrancisko pilsētā, 20. gadsimta lielākās ekonomiskās krīzes laikā – Lielajā depresijā.
Doroteja Lange dzimusi 1895. gadā Ņūdžersijā. 23 gadu vecumā, 1918. gadā, uzreiz pēc Pirmā pasaules kara, jaunā fotogrāfe devusies apceļot pasauli, bet jau drīz pēc ceļojuma uzsākšanas to pārtraukusi laupīšana. Tā nu Lange, nokļuvusi Sanfrancisko un līča rajonā, atvērusi savu studiju. Lielās depresijas laikā 30. gados viņas fotokamera iemūžinājusi ASV ielās un mājās notiekošo. Tas darīts, vācot dokumentālas liecības Fermu aizsardzības administrācijai (Farm Security Administration). Tagad šie materiāli kļuvuši par ikonisku liecību cilvēku dzīvei ekonomiskās traģēdijas laikā un pieejami Kongresa bibliotēkas arhīvā.
Lange lielākoties fotografējusi ASV vidienes štatos. Viņas visslavenākā fotogrāfija ir migrantu mātes foto, kas uzņemta Nipomo, Kalifornijā, 1936. gadā, teikts Petapixel.com. Tomēr viņa Sanfrancisko apkaimē vien laikā no 1935. līdz 1939. gadam uzņēmusi vairāk nekā 100 slavenu fotogrāfiju. Attēlos redzamas gan protesta akcijas, gan Pestīšanas armijas akcijas, kā arī cilvēku izmisums un vienkāršie prieki ielās.
Par Lielās depresijas sākumu uzskata 1929. gada 24. oktobri jeb tā saukto "Melno ceturtdienu", kad ar ASV vērtspapīru tirgus krahu sākās 20. gadsimta smagākā ekonomikas krīze. Šajā dienā Ņujorkas fondu biržā tika ārkārtīgā ātrumā pārdoti 13 miljoni akciju. Valsts vadošie baņķieri ārkārtas sapulcēs centās situāciju normalizēt, taču tas vispārēju paniku un turpmāko akciju pārdošanas vilni nemazināja.
Krīzes cēloņi bija sabiedrības pārlieku lielais optimisms, operējot ar saviem finanšu līdzekļiem. Cilvēki, pieaugot labklājībai ASV "zelta divdesmitajos", intensīvi ieguldīja naudu akciju tirgos, kas savukārt pavēra ceļu dažādām tirgus spekulācijām, kas noveda pie tirgus sabrukuma.
Daudzi cilvēki vienā mirklī zaudēja visus savus ietaupījumus. Viss akciju tirgus īsā laikā zaudēja 30 miljardus dolāru – tas ir vairāk nekā ASV valdība iztērēja visa Pirmā pasaules kara laikā. Stabilizēt valsts finanšu stāvokli izdevās tikai pēc 25 gadiem.
Vairāk par smagākajām ekonomikas krīzēm pasaules vēsturē lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
