Baznīcu naktī varēs apskatīt pērn iesvētīto Lūznavas muižas kapelu

Baznīcu nakts Lūznavas muižas kapelā sāksies pulksten 17.30 ar diskusiju "Latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības", kurā piedalīsies Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas filoloģijas doktore Angelika Juško-Štekele, Līvānu draudzes prāvests Juri Zarāns un Rēzeknes Jēzus Sirds draudzes vikārs Vitālijs Fiļipenoks, pastāstīja Inga Drele, Lūznavas muižas kultūras projektu vadītāja. 2014. gadā Latvijas Satversmes preambulā tika ierakstīts, ka Latvijas identitāti kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Baznīcu nakts diskusijā "Latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības" mēģināsim noskaidrot, kā Latvijas (un jo sevišķi – Latgales) identitātē sabalsojas folklora un kristietība, kāda ir to vēsture, kopsakarības, tradīcijas un misija. Pulksten 19.00 Baznīcu nakts Lūznavā turpināsies ar trio "Voice of Instruments" (Rīga) koncertu, kurā izskanēs īpaša muzikālā programma baznīcām. Trio sastāvā muzicē dziedātājs Ilmārs Šterns, saksofoniste Daiga Solovjova un pianiste Maija Solovjova, bet Baznīcu nakts izskaņā 20.00 kapelā notiks Svētā Mise.

Baznīcu nakts ir kultūras notikums, kas kristīgo draudžu baznīcās notiek vasaras sākumā, jūnijā. Tas ir laiks, kad baznīcā ienākt citādi un iepazīt kultūras un garīgās vērtības. Kultūras notikums "Baznīcu nakts" Latvijā notiek kopš 2014. gada, pulcējot vairāk nekā 140 dievnamus visā Latvijā. 2015. gadā pasākumu apmeklēja 30 tūkstoši cilvēku. Baznīcu nakts ideja līdz Latvijai atceļoja no Austrijas, kur pirms vairāk nekā 10 gadiem notika pirmais šāds Kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēnisks notikums. Drīz pēc tam pasākums notika arī Čehijā un Slovākijā. Pasākuma ieceri atbalsta Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji. Latvijā Baznīcu nakti organizē starpkonfesionāla domubiedru grupa – nodibinājums Baznīcu nakts fonds.

Pievienojoties "Baznīcu nakts" norisei, Lūznavas muiža aicina iepazīt muižas kapelu. Pēc vietējo ļaužu nostāstiem, kapela kādā no simtgadīgās muižas telpām bijusi jau tās īpašnieku, poļu izcelsmes muižnieku Kerbedzu laikos, par ko gan nav dokumentāla apstiprinājuma. Atmodas laikā, 20. gadsimta 90. gados šajā telpā, toreizējās katehētes, nu jau mūžībā aizgājušās Antoņinas Soboļevskas rosināti, uz lūgšanām sāka pulcēties ticīgie. Šī brīža muižas kapela atklāta un iesvētīta 2015. gada februāra sākumā un tagad Svētās Mises kapelā notiek regulāri, katru svētdienu.

Vairāk par Lūznavas muižu lasiet šeit.