Aicina iesūtīt stāstus septiņiem valstiskuma maršrutiem Latvijas izzināšanai un apceļošanai

Lai ceļošana būtu aizraujošāka, "Lauku ceļotājs" aicina Latvijas iedzīvotājus un tautiešus ārvalstīs dalīties ar stāstiem, kas vēsta par apkaimē esošiem objektiem, vietām, cilvēkiem, kas interesanti un nozīmīgi Latvijas vēstures un kultūras mantojumam šo ceļu kontekstā.

Iespējams, ka kādam kaimiņos Latvijas laikā atradās lielākais sviesta ražotājs un eksportētājs, bet citam novadā dzīvo cilvēks, kas vienīgais visā Latvijā pārvalda senu amata prasmi, vēl cits zina nostāstu par vietējo muižu, akmeni vai dižkoku, kas attiecināms uz kādu no septiņiem ceļiem. Visi šie stāsti var bagātināt ceļotāja pieredzi un iespaidus, apceļojot Latviju, un, iespējams, ka kāds no šiem stāstiem liks papildināt kādu vēstures lappusi, bet cits bagātinās Latviju ar jaunu meistaru vai īpašu objektu.

Septiņi Latvijas valstiskuma ceļi ļaus iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kas sekmējuši valsts dibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos, atskatoties arī uz tālāku pagātni un pieminot valstiskos veidojumus, kas cauri gadsimtiem pastāvējuši Latvijas teritorijā un kļuvuši par daļu no latviskās kultūrtelpas. Un, bez šaubām, šie ceļi ir paredzēti ceļošanai – jo ir aizraujoši, objektiem bagāti un ainaviski skaisti:

Rīga – Jelgava –Dobele – Saldus – Skrunda – Durbe – Grobiņa – Liepāja.

Ceļš ir vēsturiski saistīts ar Latvijas Brīvības cīņām 1918. /1919. gadā. Tomēr arī senākā pagātnē ceļu var izsekot jau kopš 6. gadsimta, kad atsevišķi tā posmi (Grobiņas apkārtne) bijuši nozīmīgas kuršu un skandināvu kultūru saskarsmes teritorijas. Daži no objektiem, kas ļaus iepazīt šī ceļa vēsturi: Kārļa Ulmaņa muzejs "Pikšas", Oskara Kalpaka memoriāls "Airītes", Ložmetējkalns ar skatu torni un citi.

Rīga – Jēkabpils – Daugavpils – Krāslava – Piedruja.

Ceļš vēsturiski saistīts gan ar Daugavas ūdensceļu, pa kuru Latvijā ienāca pirmie iedzīvotāji, gan Daugavu kā galveno tranzītceļu, kas uzplauka jau vikingu laikā un arī vēlāk bija galvenais ūdensceļš, pa kuru piegādāja Rietumeiropā vispieprasītākās preces, piemēram, vasku un zvērādas. Lai iepazītu šī ceļa vēsturi, var doties uz Daugavas pilskalni, kur pirmie cilvēki ienāca Latvijā, Doles salu ar Daugavas muzeju (plostnieki, zvejnieki), Likteņdārzu u.c.

Grenctāle – Rundāle – Bauska – Rīga – Sigulda – Cēsis – Valmiera – Rūjiena – Unguriņi.

Ceļš jaunāko laiku vēsturē ievērojams ar 1989. gada 23. augustā, Molotova – Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā organizēto protesta akciju pret padomju okupāciju. Tomēr no vēstures avotiem, ceļš izmantots jau kopš 14. - 15. gadsimta. Šī ceļa iepazīšanai var apskatīt Baltijas ceļam veltīto pieminekli pie Latvijas-Igaunijas robežas (Unguriņi), Cēsis (Latvijas karoga dzimtene), Eduarda Veidenbauma memoriālās mājas "Kalāči" u.c.

Ventspils – Dundaga – Roja – Bērzciems – Engure – Ragaciems – Kauguri – Rīga – Carnikava – Skulte – Liepupe – Salacgrīva.

Ceļa vēsture saistīta ar Latvijas pamatiedzīvotājiem līviem (lībiešiem), kas senatnē dzīvoja gan Ziemeļkurzemē, gan Vidzemē (Daugavas lejtecē, Gaujas baseinā un Rīgas jūras līča piekrastē). Līvu mantojuma iepazīšanai, jādodas uz Līvu Tautas namu, lībiešu ciemiem, Turaidas muzejrezervātu, Staiceles lībiešu muzeju "Pivalind" u.c.

Pāvilosta – Alsunga – Kuldīga – Kandava – Tukums – Lestene – Džūkste – Dobele – Jelgava.

Ceļa nosaukums veltīts pazīstamākajam no Kurzemes hercogiem – Jēkabam, kura valdīšanas laiks izcēlās ar rosīgu saimniecisko politiku, veidojot manufaktūras, izveidojot nozīmīgu floti, kas bija spējīga uzturēt regulārus tirdzniecības sakarus ne tikai ar Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, bet doties arī uz kolonijām Gambijā un Tobago. Hercoga Jēkaba mantojumu var iepazīt, apmeklējot Rendu – kādreizējo hercoga manufaktūru vietu, Sabiles Vīna kalnu, kur aizsākās hercogistes vīna darīšanas tradīcijas, Kurzemes hercoga kapenes Jelgavā u.c.

Alūksne – Gulbene – Cesvaine (arī Jaunpiebalga, Vecpiebalga) – Madona.

Gaismas ceļš simbolizē vietu, kur kultūra, zinātne un politika ieguvušas jaunu, būtisku nozīmi – Bībeles tulkojums, skolu izveidošana, brāļu draudzes un hernhūtieši, industriālie objekti, latviešu kultūras, zinātnes un sabiedrisko darbinieku dzīves vietas, kopīgās Brīvības cīņas ar igauņiem. Šajā ceļā atrodami tādi objekti kā Vecpiebalgas kultūrtelpa ar rakstnieku brāļu Kaudzīšu, Kārļa Skalbes, Antona Austriņa u.c. dzīves un darba vietām – ar tām saistītie pieminekļi, šaursliežu dzelzceļš "Gulbene – Alūksne", staciju ēkas, ritošais sastāvs, Glika Bībeles muzejs u.c.

Ludza – Rēzekne – Daugavpils – Latvijas/Lietuvas robeža.

Tā nosaukums veltīts vienai no populārākajām latviešu dievībām – Mārai, kuras tēls veidojies, saplūstot kristietības priekšstatiem par Jēzus māti Jaunavu Mariju ar latviešu mitoloģiskajām dievībām. Īpaši populāra Māra (Svētā Jaunava Marija) ir katolicisma centrā – Latgalē, kura kopš 19.gs. nereti tika dēvēta arī par "Māras zemi" ("Terra Mariana"). Māras ceļa iepazīšanai būtiski objekti ir - "Latgales Māra", Aglonas bazilika un sakrālās tradīcijas, Ludza ar dažādu konfesiju dievnamiem un sakrālām tradīcijām u.c.

Lai šo ceļu, objektu un saimniecību apceļošana būtu ērta, projekta ietvaros plānots izstrādāt maršrutus, kas sniegs praktisku informāciju par ceļošanas ilgumu, attālumu, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām, apskates vietām un saimniecībām, un kontaktiem papildu informācijas ieguvei. Visi iesūtītie stāsti, ceļi, objekti un maršruti būs pieejami www.celotajs.lv/lv100. Katram stāstam jābūt saistītam ar kādu no septiņiem ceļiem – tā nosaukumu, vēstures pagriezieniem vai ideju.

Visi stāsti un informācija par objektiem vai saimniecībām, kas saistīti ar kādu no septiņiem ceļiem, jāsūta brīvā formā ar vai bez foto uz e-pastu: lauku@celotajs.lv ar norādi "Valstiskuma ceļu stāsti".