Ilgstoši uzturoties ēkā, kam piemīt "slimās būves sindroms", cilvēki visbiežāk sāk izjust pašsajūtas pasliktināšanos, kas var izpausties kā nogurums, miegainība, traucēta koncentrēšanās, kā arī galvas un kakla sāpes, izdalījumi no deguna, šķavas, nelabumus, reiboņi un citi simptomi. Lai gan šādus simptomus var izraisīt arī pilnīgi citi cēloņi – cilvēks var būt alerģiski jutīgs, indivīda darbs var būt saistīts ar stresa apstākļiem vai izraisa dziļu neapmierinātību, var būt arī citi iespējamie psihosociālie faktori -, tomēr Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas komitejas pētījumi liecina, ka ļoti bieži šos simptomus var saistīt ar dzīvojamo iekštelpu gaisa kvalitāti. Droša zīme tam, ka vainojams "slimās būves sindroms", ir simptomu saasināšanās, atrodoties tieši konkrētās telpās (skolā, darbā, mājās, u.tml.). Savukārt pašsajūta uzlabojas, šajā būvē neuzturoties.
Potenciāli jutīgās iedzīvotāju grupas, kuru veselība visvairāk pakļauta iekštelpu gaisa kvalitātes riskiem ir bērni, grūtnieces, gados veci cilvēki, cilvēki, kuri cieš no astmas, elpošanas un sirds – asinsvadu slimībām. Vienlaikus – gaisa piesārņojums jebkuram cilvēkam var radīt kumulatīvos jeb uzkrājošos veselības efektus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
