Padomi, kā izdzīvot ceļojumā uz Antarktīdu vai citu ļoti aukstu vietu  (1)

To, kā drosmīgi zinātnieki strādā šādos apstākļos, televīzijas skatītāji varēs vērot "National Geographic" jaunajā šovā "Antarktīda", kas būs redzams no 21. novembra, bet viņu izdzīvošanas iemaņas noderēs ikvienam ziemas ekstrēmo izklaižu cienītājam.

Lūk, daži pamatprincipi, kas ļauj izdzīvot milzu salā nekurienes vidū!

Antarktīdā pat vasarā temperatūra bezvējā var samazināties līdz mīnus 50 grādiem Celsija. Lielajā salā vējš var sasaldēt ādu vienā acumirklī, tādēļ aizsedz iespējami daudz ķermeņa. Deguns, vaigi, ausis, zods un kājas parasti ir pirmās ķermeņa daļas, kas izjūt aukstumu. Asinsriti palīdz uzturēt arī aktīvas kustības, tādēļ nedrīkst stāvēt mierā, visu laiku vēlams lēkāt, pietupties, vicināt rokas.

Ja āda kļūst balta vai aukstais vējš rada dzelošu sajūtu, visticamāk, šo vietu ir skāris apsaldējums. Lai izvairītos no tā, jāvalkā dūraiņi, nevis pirkstaiņi. Nedrīkst vilkt pārāk ciešus apavus – tas ļaus uzturēt normālu asinsriti ekstremitātēs.

Silts, elpojošs, ātri žūstošs termoapģērbs un vilnas izstrādājumi ir vienīgais, ko var valkāt Antarktīdā un citviet, kur valda liels sals. Apģērbam jābūt tik siltam un sausam, cik vien iespējams. Viss liekais mitrums momentā sasalst. Tādēļ iespējami ātrāk jāpārvelk drēbes, ja tās skāris mitrums. Ļoti jutīgi pret apsaldējumiem ir kāju pirksti, tādēļ ir kritiski svarīgi izvēlēties pareizus apavus. Tie sagādās mazāk raižu.

Ir svarīgi redzēt vienam otru un palīdz, ja rodas kādas problēmas. Antarktīda nav vieta individuāliem ceļotājiem bez ekstrēmu piedzīvojumu pieredzes.

Otrs ātrāk pamana baltu plankumu, kas liecina par apsaldētu ādu, nekā pats cilvēks. Pievērsiet uzmanību "murmulētājiem". Tā ir Antarktīda. Ja kāds sāk klupt vai murmināt, tad tās ir pazīmes, kas liecina par atdzišanu. Šādā gadījumā cilvēks ir iespējami ātrāk jāsasilda un jāpadzirda.

Ziema Antarktīdā ir tik auksta, ka sasaldē okeānu. Jūras ledus ir svarīgs pētnieku darba lauks, taču tas ir arī bīstams, jo kāds gabals var atdalīties un peldēt prom. Ledus biezuma noteikšanai parasti izmanto urbi. Ja ledus ir plānāks par 60 centimetriem, tad tas nav drošs darbam.

Zem kājām esošā ledus krāsa un sniegs ir norādes par to, vai drīkst doties tālāk vai arī jāatkāpjas drošākā teritorijā. Visdrošākais ir balts ledus, tas būs 15 – 30 centimetrus biezs. Jauns ledus ir pelēkā krāsā, tā biezums ir 10 – 15 centimetri. Tas izturēs cilvēka svaru uz slēpēm, taču, ja iespējams, labāk no šāda ledus izvairīties. Nekāpiet uz melna ledus. Tas ir tikko izveidojies, plāns ledus un jūs, visticamāk, ielūzīsiet.

Ledus drošumu var aplēst arī pēc tā, vai tuvumā ir roņi. Ja redzams to pārvietošanās pēdas vai ekskrementi, tad, iespējams, zem sniega var būt plaisas. Tas jāpārbauda ar ledus cirvi.

GPS ierīce, satelīttelefons un signālraķete būs glābiņš situācijā, ja nošķirsieties no citiem. Tas ļauj precīzi noteikt pazudušā atrašanās vietu, paziņot pārējiem un saņemt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama. Tāpat obligāta nepieciešamība ir "izdzīvošanas" soma, kurā ir telts, ūdens, pārtika un plītiņa. Piemēram, krīzes situācijā, ja kas notiek ar transportu (helikopteru), var paiet vairākas dienas, līdz glābēji jūs atrod.

Antarktīdā klimata dēļ ir ļoti grūti sabalansēt uzņemtās un patērētās kalorijas. Lai organisms nodrošinātu siltumu un pietiktu spēka ikdienas darbiem, dienā ir jāuzņem apmēram 5000 – 6000 kaloriju. Daži cilvēki dienā apēd astoņas šokolādes tāfelītes, bet vakariņām ir vērts pievienot kausētu sviestu, dubultporciju cepta bekona, makadamijas riekstus vai citus našķus. Gaiss Antarktīdā ir tik sauss, ka ķermenis zaudēs ūdeni, pat tikai elpojot. Dienā ir jāizdzer seši līdz astoņi litri ūdens.

Antarktīdā laika apstākļi ir ļoti mainīgi. Skaidra, saulaina diena var kļūt bīstama dažās minūtes. Vēja ātrums var pārsniegt 160 km/h, kas ir pietiekami, lai aiznestu pa gaisu nelielu transportlīdzekli. Spēcīgā sniega vētrā neredzēsiet roku pie savas sejas. Tādēļ visu laiku jāvēro laika apstākļus. Ja tuvojas vētra, steigšus jābūvē patvērums un jārīko nometne.

Arī nometni ir jāaizsargā no spēcīga vēja, piemēram, nostiprinot teltis ar lieliem stieņiem. Izmantojiet arktisko guļammaisu ar piepūšamu termālo matraci. Sniegā var izrakt avārijas alu. Nekad nekur nedodieties bez lāpstas. Ja nometne tiks izpostīta, ala un lāpsta var glābt dzīvību. Pirms ekspedīcijas patrenējieties kopā ar ceļabiedriem, piemēram, uzliekot uz galvas spaini un mēģinot pārvietoties no telts uz telti.

"National Geographic" sešu raidījumu ciklā "Antarktīda" stāstīs, kā lediem klātajā kontinentā strādā sešas zinātnieku komandas, kas ļoti sarežģītos apstākļos pēta ledājus, vidi zem ledus un uz tā, kā arī te mītošās savvaļas dzīvnieku kolonijas.

Ikviens antarktiskās bāzes iemītnieks cenšas padarīt dzīvošanu iespējami ciešamāku, sākot ar to idejām, kā izurbt caurumus Rosa šelfa ledū, kas vietām var sasniegt pat 300 metru biezumu, līdz pat tam, kā nogādāt siltu maltīti nosalušai komandai. Te paveiktajam pētnieciskajam darbam ir nenovērtējama nozīme.

Skatieties "National Geographic" raidījumu ciklu "Antarktīda" no 21. novembra pirmdienās pulksten 21.