Trešā daļa respondentu vecuma grupā 55–74 gadi pēdējā gada laikā ir bijuši ceļojumā ārpus Latvijas. Kopš 2015. gadā veiktā ceļojuma indeksa redzams, ka šis skaits ir nedaudz pieaudzis, pērn tie bija 28 procenti senioru. Kā rāda dati, pieaudzis tieši to senioru skaits, kas devušies atpūtas ceļojumā. Pērn tie bija vien 14 procenti, taču šogad jau 20 procenti atpūtas ceļotāju. Nedaudz samazinājies to cilvēku skaits, kas ceļojumā devušies citu privātu iemeslu dēļ (no 12 procentiem uz astoņiem procentiem), savukārt nemainīgi palikuši četri procenti valsti atstājušo senioru, kuri kā ceļojuma iemeslu norādījuši nepieciešamību doties darba darīšanās.
"Salīdzinājumā ar 2015. gada "Latvia Tours Ceļojumu indeksa" datiem, pieaudzis to ceļotāju skaits vecumā no 55-74 gadiem, kas ceļojumā aktīvi nodevušies dažādām ekskursijām, pērn tie bija 60 procenti, bet šogad jau 77 procenti. Savukārt 19 procenti senioru laiku galvenokārt pavadīja pludmalēs. Kāpums gan ir neliels (+ četri procenti salīdzinājuma ar 2015. gadu), taču priecē, ka audzis to atpūtnieku skaits (2016. gadā to bijis 22 procenti), kas arī šajā vecuma grupā devuši priekšroku atpūtai pie dabas. Tāpat astoņi procenti senioru ceļojumā baudījuši aktīvu atpūtu," stāsta SIA "Latvia Tours" direktore, indeksa autore Ieva Keiša.
Ja vidēji vienam cilvēkam Latvijā ceļojums 2016. gadā izmaksājis 413 eiro, tad seniori vidēji tērējuši vairāk jeb 425 eiro. Atšķirībā no 2015. gada, kad iedzīvotāji pēc 55 gadiem biežāk ceļojuma izdevumus sedza no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem (49 procenti), mazāka daļa (30 procenti) naudu ceļojumam īpaši krāja, bet 30 procentiem ceļojumus biežāk apmaksāja kāds cits, 2016. gada dati iezīmē jaunas tendences. Šogad vairums senioru (46 procenti) naudu ceļojumam īpaši krājuši, 22 procenti izmaksas seguši no rīcībā esošiem līdzekļiem, bet 24 procenti senioru ceļojuma tēriņus sedzis kāds cits, liecina "Latvia Tours Ceļojumu indeksa" dati.
"Tas, ka senioru īpatsvars Eiropā pieaug, tāpat kā viņu bioloģiskā dzīves kvalitāte, nevienam nav noslēpums. Tūrisma industrijā seniori jau kādu laiku netiek uzskatīti par nišas ceļotāju grupu.
Ceļošana patīk visiem, ceļojot mēs varam kvalitatīvi pavadīt savu laiku, satikties ar jauniem paziņām un uzzināt daudz ko jaunu. Tūrisma industrijas pārstāvji Eiropā senioriem pievērš īpašu uzmanību – Spānijā, piemēram, tiek realizēta speciāla Eiropas Senioru tūrisma programma, kur Eiropas seniori tiek aicināti iegādāties speciāli izstrādātas ceļojumu paketes Spānijas apmeklējumam, savukārt viesnīcu ķēde "Marriott" piedāvā īpašas cenas senioriem, kas ir pieejamas visās ceļojumu aģentūrās. Tāpat jāatzīmē, ka sirdī jauni seniori, labprāt apgūst viedierīču un sociālo tīklu lietošanu, kas ļauj gan plānot un izvēlēties ceļojumus, gan dalīties šajā pieredzē ar draugiem un tuviniekiem," informē Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas - ALTA viceprezidente Kitija Tigule.
Aizvadīto 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas puse senioru devies kopā ar citiem mājsaimniecības locekļiem, gandrīz tikpat izvēlējušies ceļot vieni. 34 procenti no tiem senioriem, kuriem ir nodoms tuvāko 12 mēnešu laikā doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas, plāno tērēt tikpat daudz naudas, cik viņi iztērēja savā pēdējā ceļojumā. Savukārt 21 procenti plāno tērēt vairāk naudas, bet 10 procenti nākamajam ceļojumam plāno atvēlēt mazāku naudas summu.
2016. gada augustā tika aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos. Pētījumā apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, viedokli un attieksmi pret dažādiem ar ceļošanu saistītiem jautājumiem. Pirmo "Latvia Tours Ceļojumu indeksu" izveidojusi tūrisma firma "Latvia Tours" 2015. gada novembrī. Indekss veidots sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
