Astoņas vietas, ko jau ietekmē klimata pārmaiņas  (1)

Tieši tādēļ aizvien skaļāk izskan jautājums par to, ko īsti cilvēki, kopienas un valdības var darīt, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvās sekas. Par to raidījumu ciklā "Bīstamās dzīves gadi" runā arī slavenais vakara šovu vadītājs Deivids Letermans. "National Geographic" pirms raidījuma 2. sezonas apkopoja spilgtus klimata pārmaiņu piemērus.

Tik ilgi, kamēr Dārfūrā regulāri lija lietus, lopkopji un lauksaimnieki dzīvoja mierīgi. Nomadi ganīja kamieļus klinšainās nogāzēs starp auglīgām zemēm. Desmitiem gadu ilgais sausums visu mainīja. Starp nomadiem un fermeriem sākās sadursmes. 2003. gadā, atbildot uz Sudānas valdības neizdarību, sākās dumpis. Nemiernieki cīnījās pret autoritāro režīmu, tomēr ātri vien sākas nesaskaņas starp dažādām etniskajām grupām.

Klimata pētnieki secināja, ka temperatūras paaugstināšanās tropos un dienvidu okeānos kopā ar Ziemeļatlantijas atdzišanu izjauc Āfrikas musonu ritmu. Proti, sausumu Dārfūrā izraisīja klimata izmaiņas. Par to raizējas arī citi reģioni. Piemēram, Ganā Sahāras tuksneša izplešanās spiež klejotāju ciltis – liellopu audzētājus pārcelties tuvāk lauksaimniecības zemēm.

Pētnieki turpina diskutēt par to, vai biežākās un spēcīgākās viesuļvētras rodas klimata pārmaiņu ietekmē, taču apdrošinātājiem nav laika gaidīt. 2004. un 2005. gada vētru sezonā, kad plosījās viesuļvētra Katrīna, Floridā bija vērojami neskaitāmi zemes nogruvumi, kas samulsināja industriju. Toreiz tika iesniegti 5,6 miljoni pieprasījumu, un atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā 81 miljards ASV dolāru (76,21 miljardi eiro).

Pārapdrošinātājs "Swiss Re" pirms tam bija prognozējis, ka nākamajā desmitgadē kopumā klimata pārmaiņu radītās kataklizmas izmaksās 30 miljardus dolāru (28,22 miljardus eiro) katru gadu, taču tagad uzņēmums algo trīs klimatologus, lai tie prognozētu viesuļvētrai Katrīna līdzīgus notikumus.

2007. gadā nelielā Ziemeļitālijas ciematiņā Kastiljone di Servia sākās īsta epidēmija, proti, vairāk nekā 100 no 2000 iedzīvotājiem sākās drudzis, izsitumi, sāpes kaulos un locītavās. Izrādījās, neparasti siltās ziemas iespaidā strauji bija pieaugusi Āzijas tīģermoskītu (Aedes albopictus) populācija. Slimības izplatību veicināja arī tas, ka daži tūristi atgriezās no Indijas ar čikungunju, Denga drudzim līdzīgu slimību.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas ziņām, šī bija pirmā tropiskās slimības epidēmija Eiropā, ko veicināja klimata pārmaiņas. Moskītu kāpuri vairojas straujāk, ja ūdens, kurā tie dzīvo, ir siltāks, bet paši insekti siltā klimatā ir aktīvāki.

Globālā sasilšana līdz šim kopumā bija labvēlīgi ietekmējusi vīna darīšanu, jo augstākas temperatūras ietekmē vīnogulāji auga leknāki un ogas ātrāk gatavojās, bet to garša bija bagātāka.

Tomēr 27 vīna reģionos, ko apsekoja Dienvidoregonas Universitātes pētnieks Gregorijs Džonss, laika posmā no 1950. līdz 1999. gadam tika fiksēta vidējās temperatūras palielināšanās par 1,3oC, kā iespaidā palielinājās vīnu stiprums, proti, vīnogām nogatavojoties ātrāk, fermentācijas procesā radās vairāk cukura. Savukārt izsoļu nama "Sotheby's" izsolēs šis 1,3o C rezultējās novērtējuma pieaugumā par 13 punktiem (100 punktu skalā). Lielākie ieguvēji izrādījās Vācijas vīni, kuru novērtējums pieauga par 20 punktiem un Francijas vēsākajos reģionos darītie vīni.

Pēc Džonsa novērtējuma, temperatūras paaugstināšanās ļāva sasniegt labāko kvalitāti apmēram ap 1990. gadu, savukārt tālāka palielināšanās pārāk ātri nogatavina vīnogas un pasliktina produktu kvalitāti. Tādēļ labākie vīna reģioni "pārceļo" uz ziemeļiem, piemēram, Nīderlandi, Beļģiju, Dāniju. Spānijā – uz Pirenejiem. Arī Anglijā iespējams darīt tik daudz vīna, cik nav redzēts kopš siltā perioda beigām viduslaikos.

Arī Latvijā attīstās vīnkopība. Par vīna dārziem tepat pašu mājās lasiet šeit.

Ne viss oglekļa dioksīds, ko mēs emitējam, veicina atmosfēras sasilšanu. Aptuveni trešo daļu ir absorbējis okeāns, kur tas, reaģējot ar jūras ūdeni, pārvēršas ogļskābē. Rezultātā pasaules okeāna pH līmenis ir samazinājies no 8,2 līdz 8,1.

Savukārt mazāk sārmainais ūdens iespaido krabjus, moluskus un jūras gliemežus. Mainītā vide ļoti negatīvi ietekmē arī koraļļu rifus. No 1998. līdz 2002. gadam Austrālijas lielais Barjerrifs zaudējis aptuveni 10 procentus no sava apjoma. Izrādās, koraļļi vairs neveidoja simbiozi ar aļģēm, kas ir svarīga arī pašiem, tādēļ tie kļuva baltāki un trauslāki.

Klimata pētnieki secinājuši, ka līdz 2050. gadam 97 procenti koraļļu koloniju būs izbalojušas. Kaut arī koraļļi reizēm atkopjas, absorbējot aļģes, tomēr lielākoties pārāk liela izbalošana ir pirmais solis ceļā uz miršanu. Austrālijā strauji samazinās arī jūras putnu populācija, ja rifi neatjaunosies, tiem sekos arī zivis.

Par citiem tūristu reiz iecienītiem apskates objektiem, kas gājuši bojā, lasiet šeit.

Ziemas sports Alpos gadā piesaista 60 – 80 miljonu tūristu. Lai tos noturētu, daži kūrorti prāto par sniega pievešanu ar helikopteriem, citi – pārtop par konferenču un luksusa SPA centriem.

Savukārt sālsūdens sajaukšanās ar saldūdeni atstās valsti bez dzeramā ūdens. Kamēr Kiribati gaida, kad kāda valsts atsauksies aicinājumam palīdzēt tās 100 000 iedzīvotājiem, Maldivas, kur ir tāda pat situācija, vienkārši pērk jaunu zemi saviem 300 000 iedzīvotājiem.

Astoņus metrus biezs sālsūdens ledus ir ciets kā betons, savukārt pirmā gada ledus ir vien 1,8 metrus biezs, tādēļ ledlauži to viegli var sašķelt. 2007. gadā Eiropas Kosmosa aģentūra paziņoja par to, ka okeāns ir pilnībā kuģojams. Taču ledus brīva Arktika reāli nozīmē to, ka vairs nebūs daudzu gadu sena jūras ledus.

Skaties "National Geographic" raidījumu cikla "Bīstamās dzīves gadi" 2.sezonu pirmdienās no 21. novembra pulksten 22.