Gar Transsibīrijas dzelzceļu izbūvēs pieturas, kas atgādina ziloņa snuķi  (4)

Trīsstūrveidīgās, smailās celtnes dzelzceļa malās ir Londonā bāzētā arhitektu biroja "Kamvari Architects" garabērns. Paredzams, ka jaunās staciju ēkas tiks celtas no koka un to smaile sniegsies aptuveni 20 metru augstumā. To koncepts ietver domu, ka no koka un stikla veidotās celtnes ir pretstats straujajam ekspresim – tās pasažieriem sniegšot mieru un patvērumu, ko iedvesmojušas tradīcijas un vietējā kultūra, teikts arhitektu biroja mājaslapā. To dizainu iedvesmojušas tradicionālās Krievijas koka ēkas, kas apvienotas ar vienkāršu, mājīgu, bet modernu iekštelpu dizainu, teikts projekta pieteikumā konkursam.

Turklāt šīs stacijas paredzēts būvēt arī kā ļoti energoefektīvas celtnes, jo piltuves kondensēšot gaisu "mazinot vajadzību pēc sildīšanas un dzesēšanas", skaidro arhitekti.

"Konkursa uzvarētāju projekts atšķīrās ar savu unikālo tradicionālās arhitektūras formu un dzelzceļa dinamiskās būtības apvienojumu," teikts žūrijas komisijas atzinumā.

Pirmās piecas šāda veida piestātnes paredzēts izbūvēt līdz 2018. gada sākumam.
Šogad Transsibīrijas dzelzceļa līnija atzīmēja 100 gadus, kopš vilciens savieno Maskavu un Vladivostoku. Tam ir arī atzars, kas ved uz Mongoliju un Ķīnu. Pagājušajā mēnesī izskanējuši paziņojumi, ka Japāna plāno pagarināt šo līniju, ļaujot pasažieriem ceļot no Londonas, līdz pat Tokijai pāri visam Eirāzijas kontinentam, raksta "Mail Online".

Transsibīrijas dzelzceļa līnija savieno Maskavu un Vladivostoku. Sliedes šajā ceļā vijas 9300 kilometru garumā, šķērsojot sešas laika joslas, tādēļ to pieveikšanai nepieciešamas veselas sešas dienas.

Transsibīrijas dzelzceļa būvniecības pirmo zemes ķerru Vladivostokā 1891. gadā simboliski aizstūma cara dēls, nākamais Krievijas valdnieks Nikolajs II. Tieši viņš bijis galvenais šī inženiertehniskā projekta entuziasts. Celtniecības darbos piedalījušies vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku. Tā būvniecība izmaksājusi vairāk nekā 350 miljonus cara zelta rubļu, un to pabeidza 1916. gadā. Jāpiebilst gan, ka Nikolajs II tā arī nepaspēja izbraukt pa šo dzelzceļa līniju, jo 1917. gadā tika gāzts no troņa un vēlāk nogalināts.

2002. gadā pabeigta visas Transsibīrijas dzelzceļa līnijas elektrifikācija.