Pelēcīga akmens bumbiņa ar iekausētu, galā kāsī saliektu dzelzs kātu ir uzskatāma par varbūtēju senāko Eiropā atrasto Ziemassvētku rotājumu, ar kuru rīdzinieki svētku eglīti rotājuši aptuveni pirms 250 gadiem, 17.-18. gadsimtā. Kāsī saliektais gals rosina domāt, ka atradums ticis izmantots kā piestiprināms rotājums, savukārt, lodveida forma liek meklēt sakarību ar rakstītajos avotos minētajiem Ziemassvētku rotājumiem – augļiem un kopš 19. gadsimta izplatītajām pūstajām stikla bumbām, stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Lukašēviča.
Rīgas atradums varētu būt mērķtiecīgi gatavots eglīšu rotājumu – tradicionālo bumbu – priekštecis, bet drīzāk tas ir tapis, pielāgojot spēļu bumbiņu rotāšanas funkcijām, izurbjot tajā caurumu un izverot stiepli.