Rotājums ar vēsturi: stāsts par, iespējams, senāko eglītes rotājumu  (1)

Pelēcīga akmens bumbiņa ar iekausētu, galā kāsī saliektu dzelzs kātu ir uzskatāma par varbūtēju senāko Eiropā atrasto Ziemassvētku rotājumu, ar kuru rīdzinieki svētku eglīti rotājuši aptuveni pirms 250 gadiem, 17.-18. gadsimtā. Kāsī saliektais gals rosina domāt, ka atradums ticis izmantots kā piestiprināms rotājums, savukārt, lodveida forma liek meklēt sakarību ar rakstītajos avotos minētajiem Ziemassvētku rotājumiem – augļiem un kopš 19. gadsimta izplatītajām pūstajām stikla bumbām, stāsta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Lukašēviča.

Rīgas atradums varētu būt mērķtiecīgi gatavots eglīšu rotājumu – tradicionālo bumbu – priekštecis, bet drīzāk tas ir tapis, pielāgojot spēļu bumbiņu rotāšanas funkcijām, izurbjot tajā caurumu un izverot stiepli.

''Asociācijas ar izplatīto eglīšu rotājumu veidu raisa atraduma forma – bumba. Tā arī mūsdienās ir viens no populārākajiem Ziemassvētku rotājumu veidiem. Cik mums zināms no pieejamās informācijas par vēsturiskajiem eglīšu stikla rotājumiem Eiropas muzejos, tie nav senāki par 19. gadsimta vidu. Varam pieņemt, ka Rīgā atrastais, 17.-18.gadsimtā izgatavotais rotājums ir vēlāko iekarināmo eglīšu bumbu priekštecis," piebilst Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde.

Varbūtējais eglīšu rotājums ir 20 gramus smags. Tā kopējais garums ir 10,2 cm, no tiem 7,8 cm aizņem kāts. Akmens bumbas diametrs ir 2,4 cm. Tā ir monolīta, viengabalaina, spoži nopulēta, gaiši pelēkā krāsā ar baltas krāsas ieslēgumiem. Pēc izskata priekšmets vairāk atgādina senatnē ļoti izplatītas spēles priekšmetu – bumbiņu, kādas izgatavotas gan no keramikas, gan akmens, gan vēlāk arī – no stikla. Akmens lodītes Eiropā izgatavotas speciālās ražotnēs – dzirnavās, sākot ar 17. gs., un sastopamas daudzu Eiropas muzeju krātuvēs.

Šajos izrakumos atsegtie slāņi saturēja arī tādus artefaktus kā ādas apavi, nažu makstis, somas, zirglietas un jātnieku piederumi, baltmāla pīpju fragmenti, stikla vitrāžas un citi atradumi, kas speciālistiem sniedza iespēju šos atradumus datēt ar 17.-18. gadsimtu. Interesanti, ka pēc šajos arheoloģiskajos izrakumos strādājušo arheologu nostāstiem vietā, kur tika atrasta nu jau leģendārā akmens bumbiņa ar piekarcilpu – varbūtējais senākais atrastais eglītes rotājums, smiltis bijušas sajauktas ar egles skujām.

Unikālais priekšmets tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos 2003. gadā Vecrīgā, Vaļņu ielā 19. Tas ir datējams ar 17.–18. gadsimtu. Vieta, kurā uzgāja nozīmīgo artefaktu, agrāk bija teritorija starp Rīgas pilsētas viduslaiku nocietinājuma mūri un zemes nocietinājumu vaļņiem. Tā apdzīvota, sākot ar vaļņu izbūvi 16. gadsimtā. Pēc rakstīto avotu liecībām zināms, ka 17. gadsimtā kvartāls jau bijis intensīvi apbūvēts. 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā tur tika izbūvēts ielu tīkls, tostarp tagadējā Vaļņu iela.

Arheoloģiskajos pētījumos Vaļņu ielā 19 atrastās senlietas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas krājumā, daļa no tām patlaban ir aplūkojamas muzeja izstādē "Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja jaunieguvumi", bet senākajam eglītes rotājumam muzejā ir izveidota speciāla ekspozīcija, kas vienlaicīgi vēsta arī "Pasakaino nostāstu par seno Rīgas Ziemassvētku eglīti".

Gada izskaņā muzeja telpu labirintos un piedāvājumā sev ko iedvesmojošu atradīs gan pieaugušie, gan bērni. Arī muzeja suvenīru veikaliņā atrodamas oriģinālas svētku dāvanas. Skaistajā muzeja 18. gadsimta Kolonnu zālē acis priecē ne tikai bagātā ekspozīcija, bet arī krāšņā Lielā svētku egle, kas, reibinoši smaržojot, slejas gandrīz 9 metru augstumā.