Atmiņās gremdējoties – svētku rotājumi, kas savulaik bija katra mājās  (1)

Vai atceries kartona kastītēs noglabātās spīdīgo papīrīšu virtenes, kas kā punktiņš uz ''i'' tika karinātas eglītē? Spoži sudrabotas vai zeltītas tās bija sastopamas dauzu mājās, iespējams, joprojām ir, gremdējoties atmiņās par bērnības rotājumiem. Arī mūsdienās ko līdzīgu var atrast rotājumu veikalos, taču tieši tādas – trauslas, biezas, kartona kastītē glabājamas, diez vai nopērkamas. Ja ne gatavas virtenes, tad vismaz zelta vai sudraba smalkos folijam līdzīgos matiņus gan bēra ne vien uz egļu zariem, bet arī apakšā starp dāvanām, jo skaisti taču!

Arī mūsdienās svecītes mēdz likt eglītē, taču savulaik bez tām svētki nebija iedomājami! Katra mājās bija metāliskie svečturīši svecītēm, līdzīgi kā knaģi piestiprināmi pie skuju zariem. Gan jau visi atceras, cik netīkami bija uzdurties skujām, spraužot katru svečturi egļu zaros, taču gandarījums pēc rotāšanas allaž visu atsvēra. Tagad gan svecīšu vietā karinām virtenes, kas ir drošākas, tāpat arī īstās sveces var aizvietot ar LED.

Nebūt nav tā, ka visas kādreizējās tradīcijas zudušas, taču egles galotnes rotājumi tomēr vairs nav tik bieži sastopami, kā tas bija savulaik. Lielās zvaigznes izņemšana no kastītes, kur tā rūpīgi tikusi ietīta, un pēc tam uzkāršana galotnē, bija vesels piedzīvojums, ko būtu vērts atkārtot kaut vai bērnu sajūsmas spiedzienu dēļ. Visbiežāk egles galotnes rota bija zvaigznes formā, taču bieži sastopamas bija arī stikla rotas ar smailu galu.

Lampiņu virtenes gan nav zaudējušas savu aktualitāti arī mūsdienās, pat vēl vairāk, tagad tās pielietojam vairāk, taču atšķiras tas, kādas virtenes bija savulaik un kādas izmantojam šobrīd. Ja tagad var atrast pat tādas, kas darbojas uz baterijām, mirgo dažādos režīmos un lampiņas iegādājamas dažādos toņos, tad savulaik visiem bija teju vienādas, keramiskām spuldzītēm savērtas virtenes, kuras tad katrs lika lietā, kā mācēja. Karinot eglītē, aptinot aizkaru stangai, liekot uz plaukta vai zem egles. Liela gan bija bēda, kad kāda no spuldzītēm saplīsa, jo atsevišķi tādus keramiskos apvalciņus iegādāties nevarēja.

Nav jau arī tā, ka mūsdienās vairs neatrast stikla bumbas egles rotāšanai, taču savulaik bija tikai tādas, tāpēc tās allaž rūpīga tina avīzēs un papīros, glabāja kastēs, lai gadu no gada tās atkal izceltu no kastes un ar tām rotātu eglīti. Un katra saplēstā bumba bija liela bēda, jo atsevišķi, kā tagad, vienu bumbu mopirkt nevarēja – tās pārdeva tikai komplektos. Patiesībā, to pietāti, kādu ievērojām, glabājot eglītes mantiņas, būtu vērts pārņemt arī mūsdienās.

Kas attiecas uz rotājumiem, starp tiem bija ne vien apaļas, dažādu krāsu un izmēra bumbas, bet arī tādas, kas izskatījās kā spīdīgi čiekuri un lāstekas. Lai arī izvēle nebija liela, sentimentālajās atmiņās gremdējoties, nešķiet, ka rotājumu klāstā kaut kā būtu trūcis.

Un kā gan var aizmirst konfektes, kuras karināja starp mantiņām egļu zaros un kas tik ļoti vilināja bērnus pēc iespējas ātrāk kārumus nočiept! Laimīgie bija tiem, kuriem egli rotāja īstās konfektes, jo daži vecāki spožajos papīrīšos tina vati, papīrus un citus materiālus, kas veidoja konfektes imitāciju. Lai vai kā, spožās konfektes egļu zaros bija fantastisks rotājums, ko dievināja visi bērni!

Tie, kuri labprāt darbināja čaklos pirkstus, veidoja rotājumus paši. To starpā nevar nepieminēt no aplikāciju papīra veidotās strēmeļu virtenes, kas, lai gan vairāk kalpoja vienam gadam, jo salokoties zaudēja savu pievilcību, tomēr goda vietā tika karinātas ne viena vien mājā.

Atminoties kādreizējos rotājumus, visticamāk, katram prātā nāks vēl kāds pieminēšanas vērts rotājums, piemēram, vates pikuči, kurus lika eglītes zaros kā sniega bumbas, tāpēc aicinām ar savām atmiņām padalīties komentāros.