2016. gads tūrismā: vēlme ceļot nemazinās, bet ir bailes

"Neraugoties uz ģeopolitisko situāciju pasaulē, kamdēļ 2016. gads tūrisma nozarei bija smagāks nekā ierasts, varam apgalvot, ka tūristu vēlme ceļot nav mazinājusies. Jā, jāatzīst, ka bija vērojami periodi, kad īslaicīgi mazinājās pieprasījums pēc ceļojumiem uz kādām konkrētām valstīm, taču tajā pašā laikā pieauga pieprasījums pēc ceļojumiem uz citām. Jāpiezīmē, ka, apkopojot pārdošanu datus, redzam – mūsu rādītāji par 2016. gadu dažādos ceļojumu virzienos ir saglabājušies 2015. gada līmenī – pieprasījuma mazināšanās sezonas sākumā kompensējās ar ievērojamu pieprasījuma pieaugumu rudenī. "Tez Tour" bija vienīgais tūroperators, kurš, piemēram, 2016. gada septembra-oktobra periodā veica piecus čarterreisus nedēļā uz Antalju, un tādējādi spēja saglabāt savus pārdoto ceļojumu apjomus," par aizvadīto gadu saka tūroperatora "Tez Tour" projektu vadītāja Marina Ulanova.

Arī pieprasījums pēc braucieniem uz Ēģipti, kā ja prognozēts, atkal palielinājies. "Ceļojumu apjomu samazinājums Ēģiptes virzienā tieši saistīts ar lidojumu programmas slēgšanu 2015. gada oktobrī uz Sīnāja pussalas kūrortiem (Šarm eš Šeihu), kā arī ar čarterlidojumu īslaicīgu atcelšanu janvārī uz Hurgadas kūrortiem. Šajā rudens-ziemas sezonā redzam, ka pieprasījums ceļojumiem uz Hurgadu ir stabils, ka nav vērojams cenu dempings. Mēs prognozējam čarterlidojumu skaita uz Hurgadu pieauguma perspektīvu 2017. gadā, un pārdoto ceļojumu apjomu atgriešanos 2014.-2015. gada sezonas līmenī. Tas saistīts ar to, ka ziemas sezonā šim pludmales atpūtas virzienam ceļojumu cenas un lidojuma tāluma aspektā alternatīvas nav."

Līdzīgi novērojumi ir arī tūroperatora "Novatours" direktoram Leonīdam Močeņovam. "Mums ir pieredze vairāk nekā 15 gadi tūrisma nozarē. Redzējām ekonomisko krīzi, ienākumu kritumu, dabas katastrofas – vulkānus, šogad bija ģeopolitiskas problēmas. Kritums bija diezgan liels. Lidojumi uz Sīnāja pussalu kādu laiku tika atcelti, kritās pieprasījums. Pēc tam Turcija... Redzējām, ka principā iedzīvotāju ienākumi īpaši nemainījās, varam prognozēt, ka nauda ir un cilvēki grib ceļot. Bet jūtam, ka cilvēkiem ir bailes ceļot. Viņi prasa, vai ir droši. Lielākais kritums pieprasījumam bija 8 – 9 procenti. Kā zinām, arī Eiropā – Briselē, Francijā, Berlīnē – nav gatavi teikt, ka tur drošība ir ļoti augstā līmenī. Katram tūroperatoram uz šādām situācijām jāreaģē loģiski un ļoti ātri. Jākomunicē un jāmainās. Ja redzam, ka nav balansa starp pieprasījumu un piedāvājumu, loģiski, ka bija jāsamazina programma, un svarīgi ātri piedāvāt alternatīvas – uz Bulgāriju, Grieķiju, Spāniju un Itāliju. To ātri izdarījām, līdz ar to kopējā apjomā krituma vasarā nebija – bija pat pieaugums. Apmēram par pieciem procentiem. Varējām reaģēt, jo mūsu piedāvājums ir plašs. Citiem tūroperatoriem, kam nav tik plaša ceļojumu programma, bija ļoti grūti kompensēt zaudētās programmas, un viņi nonāca tuvu maksātnespējai un bankrotam. Piemēram, "Go Adventure"." Par šī tūroperatora nedienām un neapmierinātajiem klientiem, kas nebija atguvuši samaksāto naudu par plānotiem, bet nenotikušiem ceļojumiem, jau rakstījām.

Igaunijā situācija ar pieprasījumu pēc galamērķiem ceļojumiem bijusi līdzīga kā pie mums – krietns kritums bijis pieprasījumam braucieniem uz Turciju, ko kompensējis pieaugums uz citiem galamērķiem – Bulgāriju, Grieķiju, Spāniju un Itāliju. Savukārt Lietuvā situācija ir nedaudz citāda – tur vēsturiski ļoti populārs brīvdienu galamērķis ir Turcija un cilvēki tik ātri nav gatavi mainīt ierastos paradumus, tādēļ pieprasījuma kritums nav bijis vērojams, bet cenas braucieniem uz Turciju gan samazinājušās – aptuveni par 20 līdz 25 procentiem, saka Leonīds Močeņovs. Salīdzinājumam – Latvijā cenas braucieniem uz Turciju samazinājušās par pieciem līdz 15 procentiem, bet pieprasījums krities ievērojami – par 35 un vairāk procentiem.

2015. gadā pieņemta Eiropas Savienības direktīva par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, kas jāievieš līdz 2017. gada beigām un paredz virkni pasākumu, kam vajadzētu radīt papildu garantijas un drošību ceļotājiem, lai tie saņemtu iegādātos pakalpojumus un ārkārtas situācijās varētu atgriezties mājās, pat tad, ja tūrkompānija nonākusi naudas grūtībās. Kā jau ziņots, 2015. gada beigās un arī 2016. gadā skaļi izskanējuši vairāki nepatīkami gadījumi, kad ceļotāji gaidītā atpūtas brauciena vietā saņēmuši vien vilšanos – gan Ēģiptes traģisko notikumu, gan krāpnieciskas darbības Gruzijā dēļ, gan gadījumos, kad kopāpirkšanas portālos iegādāti lētu ceļojumu kuponi, kas vēlāk izrādījušies nederīgi, jo portāls vai aģentūra beigusi darbību, bet naudu neatgriež.

Jaunās direktīvas ieviešana varētu būt risinājums, jo jaunais modelis varētu tūrkompānijām uzlikt par pienākumu veikt atbilstošas apdrošināšanas visiem ceļojumiem (pašlaik noteikta tikai konkrēta minimālā apdrošinājuma summa – 28,5 tūkstoši eiro), kā arī, piemēram, paredzētu veidot ceļotāju garantiju fondu, lai klientiem šādos gadījumos atdotu iemaksātos līdzekļus. Jaunie noteikumi palīdzēšot klientiem radīt drošības sajūtu, pārliecināts Leonīds Močeņovs.

Otrs ieguvums būšot nozares tēla uzlabošanās, jo pašlaik vairāku uzņēmumu neveiksmīgā darbība radījusi pamatotas bažas un neuzticību no ceļotāju puses. "Diezgan sāpīga tēma bija tas, ka tūroperators "Go Adventure" apturēja savu darbību, neatmaksāja naudu klientiem. Vēl nesen redzēju vēstuli, kurā valdes loceklis aicināja uzgaidīt, ka klientiem naudu atmaksās, bet rodas tāda ķēde, ka ir ilgstoši solījumi un negatīva ēna uz nozari. Var saprast, kāpēc viņiem bija problēmas, bet, kur ir garantija, ka tas neatkārtosies? Tādēļ jābūt regulējumam no valsts puses.

Līdz šim brīdim tas ir diezgan viegls un nepietiekams. Pašlaik noteikts, ka katrai kompānijai obligāti jāgarantē konkrēta summa – ne mazāk kā 28,5 tūkstoši eiro. Mazajām aģentūrām tā ir diezgan liela summa, bet lielajām – tas nav nekas. Redzējām divus piemērus Latvijā – "Relaks tūre" un "Go Adventure", kad ar to nepietika. Tādēļ ļoti gribam, lai sfēra tiktu regulēta ar licencēm – ja visi noteikumi ir izpildīti, tad piešķir licenci, ja nē – to anulē. Portugālē un citur šāds modelis strādā. Tagad veicām pētījumu un vērtēsim modeli, kā to vislabāk realizēt pie mums. Domāju, ka galu galā viss tiks sakārtots. Pašlaik ir kompānijas, kas ceļojumus tirgo ar dempinga cenu. Jautājums, cik ilgi tā būs? Otra lieta ir, ka tūroperatori tirgo ceļojumu programmu bez līguma ar aviokompāniju. Tādēļ jaunais regulējums šķiet loģisks un ceram, ka tas būs drošs un izdevīgs, gan klientiem, gan spēlētājiem un valstij," skaidro Močeņovs. Viņš arī piebilst, ka kaimiņvalstīs situācija ar tūrisma nozares regulāciju esot labāka.

Jāpiebilst gan, ka spēlētāju skaita samazināšanās tirgū, palikušajiem tūroperatoriem nozīmē potenciālu lielākas tirgus daļas iegūšanu, uz ko tie skatās cerīgi. "Ja klienti ir piekrāpti, viņu pieredze ir negatīva, uzticamība tūroperatoriem var kristies. Mēs gan ceram iegūt jaunus, lojālus klientus," saka "Novatours" vadītājs.

Vienmēr ir bijuši ceļotāji, kas savus galamērķus izvēlas pēc principa "tas ir jaunums". Arī nākamajā sezonā lielākie tūroperatori piedāvās jaunus ceļojumu maršrutus. "2017. gadā "Tez Tour" piedāvās divus jaunus ceļojumu virzienus – Kipru (tiešie reisi uz Larnaku) un Sicīliju (Itālijā, tiešie reisi uz Katanju). Tāpat kompānijas piedāvājumā būs čarterreisi uz Turciju un Grieķijas salām (Krētu un Rodu). Savukārt Spānijas virzienā pieprasītākie kūrorti joprojām ir Maljorkas sala un Kostabravas, Kostadoradas, Kosta de Barselonas – Maresmes kūroti Barselonas pievārtē. Divreiz lielāka programma būs Bulgārijai (Melnās jūras kūrorti) un 2016. gadā jaunatvērtajam galamērķim Rimini (Adrijas Rivjēras kūrorti). Kā viens no svarīgākajiem jaunumiem būs tas, ka 2017. gadā visi čarterreisi tiks izpildīti sadarbībā ar aviosabiedrību "airBaltic" jauno "Bombardier CS300"," stāsta Ulanova.

Savukārt tūroperators "Novatours" vasaras sezonā paredzējis četrus jaunus atpūtas galamērķus – Melnkalne, Horvātija – Dubrovnika, Maljorka, Madeira. Tiešais lidojums uz Korfu salu reizi nedēļā. "Pārdošanu atklājām oktobrī, un pieprasījums ir diezgan liels – ap 30 procentiem jau pārdoti. Redzam, ka cilvēki var prognozēt savu nākotni un skatās tajā pozitīvi, jo zina, kur, kad un par kādu naudu brauks," saka Močeņovs.

Loģiski, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību, palielinājies pieprasījums ceļojumu iegādei internetā. "Pieaugums ir ļoti straujš. Visu var nokārtot attālināti. Varam palielināt savu apgrozījumu, jo varam pārdot savus pakalpojumus ne tikai klientiem Rīgā, bet arī tiem, kas dzīvo Spānijā, Bulgārijā, Turcijā un citur. Ļoti labi zinām, ka demogrāfisku pieaugumu neviens neprognozē, ekonomiskā situācija būs stabili līdzīga, tāpēc šī ir laba iespēja palielināt pieprasījumu un aizpildīt tukšās vietas lidmašīnā. Pakāpeniski domājam par nākotni un pievēršanos ienākošajam tūrismam," par nākotnes plāniem stāsta Močeņovs.

Tā kā pieprasījums ir labs, viņš nākamajā gadā prognozē cenu kāpumu ceļojumiem. "Viesnīcas ceļ cenas, kopējā pakete izskatās dārgāka, bet tas nebūs kritiski – aptuveni par 10 procentiem. Tāpat varu teikt, ka Turcijai nevar atrast alternatīvu cenu līmenī un kvalitātē, tādēļ pieprasījums pēc šiem braucieniem atgriezīsies. Bulgārijā un Grieķijā arī ir kūrorti, bet to apjoms nav tik liels. Turklāt arī Eiropas ceļotāji nebrauca uz Turciju, bet uz Bulgāriju un Spāniju, tādēļ cenas tur celsies, visas viesnīcas bija pārpildītas."

Jautāts par prognozēm, kuri būs populārākie no tālajiem galamērķiem, "Novatours" vadītājs nosauc Taizemi un Šrilanku. "Domāju, ka nākotnē ļoti populāra būs Latīņamerika, īpaši, ja būs iespējams ne īpaši dārgs savienojums. Tāpat pieprasījums augs braucieniem uz Āziju – Ķīnu, Vjetnamu, kur iespējamas ļoti daudzveidīgas ekskursijas un atpūta pie jūras." Ceļojums uz Ķīnu arī pašlaik vairs neesot tik dārgs – tam esot jāierēķina līdzekļi sākot no 1000 eiro. Savukārt bijušās Padomju Savienības republikas tūroperators neplāno pagaidām iekļaut savos ceļojumu maršrutos, lai arī esot dzirdēts, ka interese par tām arvien pieaug, saka Močeņovs. "Tas ir mazajām grupām, mums ir svarīgs apjoms, čarteru tūres."

"Nedomāju, ka nākamgad būs liels ceļojumu apjoma pieaugums. Līdz šim vēl nav skaidrs par nodokļiem, bet domāju, ka pēc negatīvajām izmaiņām būs neliels šoks, neliels kritums, bet tad visi atkal atgūsies un atkal būs pieprasījums. Tādēļ domāju, ka nākamais gads mums varētu būt līdzīgs kā šis," prognozē Močeņovs.