Sēlijas pilskalni: Margas kalns, kur senos laikos upurētas netiklas jumpravas  (3)

Pilskalnu virkne stiepjas pāri Viesītes novada teritorijai no Lietuvas robežas dienvidos līdz Daugavai ziemeļos, iezīmējot senos tirdzniecības un kara ceļus, un ir unikāla, savdabīga un maz zināma. 20. gadsimta laikā atsevišķos pilskalnos veikti arheoloģiskie izrakumi, bet 70. gados dzejnieka Imanta Ziedoņa koku atbrīvotāju grupa strādāja Stupeļu un Margas pilskalnos, atbrīvojot tos no krūmu apauguma, pilskalnu pakājē uzstādīja akmeņus un iekala tajos pilskalnu nosaukumus. Vairāk par šiem un citiem pilskalniem lasiet šeit.

Margas pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. To jau 1882. gadā pirmais reģistrēja pilskalnu pētnieks Augusts Bīlenšteins, kas publicēja teiku par Margaskalnu kā senu upurvietu. Kalna nosaukums cēlies no lietuviešu valodas, kurā "mergina", "mergaite" nozīmē "jaunava", "meitene". Pēc Bīlenšteina domām, tas ir netālajam Stupeļu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, svētkalns. Tam ir arī otrs nosaukums – Ziemeļu kalns, jo atrodas uz ziemeļiem no Stupeļu pilskalna vai pēc tuvāko māju nosaukuma. Pie tā var nokļūt, ejot pa lauku ceļu no "Ziemeļu" mājām.

Juris Urtāns, arheologs

Margaskalns atrodas aptuveni puskilometru uz ziemeļiem no Stupeļu pilskalna pie "Ziemeļu" mājām. Tas ir savrups, 21 metru augsts, kokiem apaudzis kalns. Zem plakuma malas, mākslīgi paaugstinātas, saskatāmas divas terases.

Izlīdzinātais pilskalna plakums ir 30 metrus garš un 24 metrus plats. Pilskalna pakājē visapkārt kalnam 30 līdz 40 metru platā joslā konstatēts apmetnes kultūrslānis. Arheoloģiskos izrakumus veicis latviešu vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks Jānis Graudonis 1968. gadā, kā arī arheologs Ādolfs Stubavs 20. gadsimta 70. gados. Tur atrastas bezripas gludās un švīkātās keramikas lauskas, vērpjamās vārpstas māla skriemeļi, akmens galoda, graudberži, dzelzs sārņi, jēldzelzs gabals, akmens cirvji un kalti, sudraba kaklariņķa fragments. Atradumi glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un Jēkabpils novadpētniecības muzejā.

(J.Urtāns " Augšzemes pilskalni", 60.-64.; 204.-205.lpp., Nordik, 2006)

Bīlenšteina 19. gadsimta beigās pierakstīta teika stāsta, ka pagānu laikos te dieviem esot upurēts un jumpravas tur uz altāra svētu uguni sargājušas. Viena jumprava esot noziegusies un savu godu nekopusi. Tad pēc svēta likuma esot sadedzināta.

Savukārt Jēkabpils Neretā A.Daugavietis pierakstījis šādu teicēja Lasmaņa teiku: "Par Ziemeļu kolnu. Kur Ziemeļu kolns, bijse katoļu baznīca. Viena dievkolpojuma laikā teinogrimusi, un tanī vietā radies Ziemeļu kolns. Tur svētdienēs dievkolpojuma laikā dzirdies zvona skaņas (ta vaci cilvāki senāk teica).

Teiksmaini Margaskalnu, Stupeļu, Kņāvu (Zalānu), Saukas un Skosu pilskalnus tēlo arī rakstnieks Jānis Veselis romānā "Trīs laimes".

Rites pagasts atrodas pie pašas Latvijas un Lietuvas robežas. Netālu ir Aknīste, kur atradīsiet gan pili un muižas drupas, gan dabas takas un avotus. Vairāk lasiet šeit.

Tāpat tālu nav jābrauc līdz Lietuvas alus galvaspilsētai Biržiem, kur ir ļoti skaista pils, liels ezers, vairāki muzeji un alusdarītavas. Vairāk lasiet šeit.

Savukārt, ja uz Rīgu plānojat braukt gar Daugavu, vērts iebraukt Jēkabpilī. Vairāk lasiet šeit.

Bet, ja interesē vēl citi pilskalni, tad pavisam netālu ir arī Stupeļu kalns. Vairāk informācijas šeit.