15 neparasti fakti par pasaulslaveniem apskates objektiem

Piedāvājam interesantus un maz dzirdētus faktus par 15 ļoti slaveniem un tūristu iecienītiem objektiem.

Stounhendža jeb "stone" un "hange" – "uzkārtie akmeņi" atrodas Anglijā, Viltšīras grāfistē, 130 kilometrus uz dienvidrietumiem no Londonas. Stounhendža ir veidota no riņķa veidā izvietotiem milzīgiem akmeņiem, un ir viena no slavenākajām vēsturiskajām vietām pasaulē. Arheologi uzskata, ka šie stāvošie akmeņi tika uzcelti starp 2500. un 2000. gadu p.m.ē., un izvietoti kā senais Mēness un Saules kalendārs.

Tomēr ne visi zina, ka pirms 100 gadiem, 1915. gadā, slavenā Stounhendža pārdota izsolē, un par 6600 mārciņām to nopirka baronets Sesils Čabs kā dāvanu sievai. Tomēr baronetei šāds akmeņu krāvums nav gājis pie sirds, tāpēc Čabs Stounhendžu pēc trim gadiem to uzdāvināja valstij.

Vai zinājāt, ka Centrālparks bija pirmais publiskais parks, kas iekārtots ASV? Kā jau Štatos, tas izceļas ar īpašu plašumu – tā teritorija ir lielāka nekā, piemēram, Monako karaļvalsts.

Lai palīdzētu apmeklētājiem orientēties milzīgajā Ņujorkas parkā, pie katra laternas staba ir savs četrciparu numurs. Pirmie divi cipari apzīmē tuvāko ielu, savukārt otrie divi cipari norāda vai atrodaties austrumu vai rietumu pusē – pāra cipari apzīmē austrumus, nepāra – rietumus. Piemēram, numurs 7420 nozīmē, ka atrodieties netālu no 74. ielas parka austrumu pusē.

Nacistu okupācijas laikā slavenā Parīzes torņa lifta kabeļi tika pārgriezti un tas bijis slēgts publiskai apskatei. Interesanti, ka Hitlera pakalpiņi arī šajā vietā gribējuši uzsliet milzu svastiku – tieši pašā torņa smailē, bet tā bijusi par lielu un aizpūsta, tāpēc nācies izlīdzēties ar mazāku kāškrustu.

Starp citu, interesanti, ka mūsdienās, kad lifts, protams, darbojas un lielākā daļa to izmanto labprātāk, nekā kāpj 1655 pakāpienus, tas, augšup un lejup kursējot, gadā nobrauc 103 tūkstošus kilometru – attālumu, kas būtu tāds pats, kā apbraucot divas reizes apkārt zemeslodei.

Šī statuja 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kļuva par imigrācijas simbolu, jo vairāk nekā deviņi miljoni ieceļotāju, ierodoties ASV, pirmo ieraudzīja tieši šo milzīgo sievietes statuju, nonākot savā sapņu zemē.

Interesanti, ka statuju ik gadu ķer aptuveni 600 zibens spērienu. Pirmo reizi šo notikumu nofotografēt izdevies vien 2000. gadā, raksta "Telegraph".

1944. gadā gaismiņas statujas kronī signalizēja "punkts–punkts-punkts–svītra", kas Morzes kodā nozīmē "V" kā "victory", par godu uzvarai Eiropā.

Aprēķināts, ka apmeklētājiem, kas vēlētos veltīt kaut tikai divas minūtes, apskatot katru šī milzīgā Krievijas muzeja eksponātu, būtu jāpavada Ermitāžā seši gadi.

Interesanti, ka Krievijas lielākais muzejs ir mājvieta ne vien mākslas darbiem, bet arī aptuveni 70 kaķiem, kas sargā mākslas darbus no grauzējiem. Šādu tradīciju ieviesusi jau Sanktpēterburgas dibinātāja Pētera I meita imperatore Elizabete, kas ir arī muzeja izveidotāja.

Vairāk par Sanktpēterburgu un Ermitāžu lasiet šeit.

To 1973. gada 20. aprīlī atklāja karaliene Elizabete II. Operas arhitektu Utzonu pasākumā apbalvoja ar Austrālijas Arhitektūras akadēmijas balvu, bet viņš pats uz ceremoniju neieradās.
Sidnejas opera ir klāta ar nelielām glazētām keramikas flīzītēm. Tā visa caurausta ar metāla trosēm, kas satur konstrukciju kopā, un to kopgarums ir vairāk nekā 350 kilometri.

Sidnejas opera publikai atvērta 363 dienas gadā – tā ir slēgta tikai Ziemassvētku dienā un Lielajā Piektdienā. Tomēr darbinieki tur strādā visu diennakti pilnīgi visas gada dienas.

Uz šīs koncertzāles skatuves slavenais aktieris un vēlāk arī Kalifornijas mērs Arnolds Švarcenegers 1980. gadā pirmo reizi izcīnīja Mistera Olimpijas titulu bodībildingā. Savukārt Anglijas un arī Austrālijas karaliene Elizabete II tur pabijusi trīs reizes kopš atklāšanas.

Pizas slavenais tornis tomēr nav pasaulē šķībākais tornis, bet to ļoti bīstami varētu ietekmēt pat mazākā zemestrīce, uzskata zinātnieki. Tomēr divdomīgais "šķībākā torņa" tituls pienākas mazāk zināmajam Sūrhuzenas (Suurhusen) tornim Vācijā. Tas ir 5,1939 grādus šķībs, bet Pizas tornis, kas ik gadu piesaista miljoniem apmeklētāju, ir tikai 3,97 grādus šķībs.

Par šo un citiem greiziem torņiem vairāk lasiet šeit.

Starp citu, vai zinājāt, ka Pizas tornī ir septiņi zvani, kas katrs pārstāv vienu noti?

1952. gadā slavenais tilts pāri Temzai ticis pacelts, kad uz tā vēl atradies cits Londonas simbols –divstāvu autobuss. 78. maršruta autobusa vadītājs Alberts Gantons gan neapjucis, piedevis gāzi un pārlecis ar braucamo pāri nepilnu metru platajai šķirbai. Par šo varonību viņš saņēmis balvu – 10 britu mārciņas.

Interesanti, ka upes transportam ir priekšroka attiecībā pret tilta šķērsotājiem, bet par nepieciešamību pacelt tiltu jāpaziņo 24 stundas iepriekš. Ik gadu šis tilts tiek pacelts vairāk nekā 1000 reizes, lai ļautu pa tā apakšu izbraukt kuģiem, teikts "Primaryfacts".

Pirmie ziņojumi par ezera briesmoni lasāmi jau 7. gadsimta hronikās.

20. gadu laikā parādījušās vairāk nekā 1000 liecības un attēli, kas it kā apliecina Nesijas eksistenci, raksta "Telegraph".

Svētā Paula (St. Paul) katedrāle ar masīvo kupolu ir Sera Kristofera Vrena (Christopher Wren) meistardarbs. Lielākā daļa Londonu apmeklējušo cilvēku zina par tajā esošo slaveno "Čukstu galeriju" (Whispering Gallery), tomēr daudz mazāk ir tādu, kas zina, ka tās mozaīku raksta grīdu veidojušas cietumnieces no Piespiedu darba nama. Tāpat reti kurš zina, ka 1964. gadā šajā vietā runu teica Mārtins Luters Kings.

Un vai zinājāt, ka šī baznīca būtu pilnīgi nopostīta Otrā pasaules kara laikā, ja vien tai 1940. gadā uzmestā nacistu bumba, kas tomēr nebija eksplodējusi, laikus netiktu neitralizēta? Tāpat 1913. gadā ticis izjaukts mēģinājums uzspridzināt bīskapa troni Paula baznīcā.

Šī mauzoleja būvēšanā tika iesaistīti 22 tūkstoši cilvēku un tūkstotis ziloņu, turklāt šis process aizņēma 17 gadus. Šahs Džahāns, kas šo ēku cēla savai mirušajai sievai, gribējis tam pretī uzcelt otru tādu pašu mauzoleju – tikai melnu.

Briti krietni pabojāja Tadžmahala sienas 1857. gada sacelšanās laikā, kas zināma arī kā "Indiešu dumpis" vai "Sipaju dumpis", vai "Pirmais Indijas neatkarības karš". Pēc gadu ilgiem nemieriem un Austrumindijas kompānijas karaspēka pastiprināšanas ar britu karavīriem, briti sakāva dumpiniekus. Sacelšanās nominālais līderis, pēdējais Mogulu imperators šahs Bahadurs Zafars tika izsūtīts trimdā uz Birmu, viņa bērniem tika nocirstas galvas un Mogulu dzimta pārtraukta.

Šo Pasaules brīnumu, ko apmeklē miljoniem tūristu un ko varot redzēt pat no kosmosa, var dēvēt arī par pasaules garāko kapsētu, jo tā būvniecības laikā bojā gāja aptuveni miljons cilvēku.

Interesanti, ka Ķīnas mūris burtiskā nozīmē būvēts no rīsiem, pareizāk sakot, līdz ar tādiem parastiem celtniecības materiāliem kā akmens un smiltis, mūsdienu zinātnieki mūra sienās atraduši arī no rīsu cietes veidotu saistvielu. Lai piešķirtu mūrim stabilitāti, senie ķīniešu būvnieki kā būvmateriālu izmantoja lipīgus rīsus, ko iemaisīja ķitē. Šis atklājums palīdzējis saprast, kā mūris var tik ilgi turēties.

Kopš 14. gadsimta Karaļa Edvarda krēsls Vestminsteras abatijā izmantots Britu monarhu kronēšanā. Kronēšanas krēsls ir viena no vecākajām joprojām lietošanā esošajām mēbelēm Anglijā.

Interesanti, ka viena tā detaļa krēslā vairs nav atrodama. Tas ir Akmens plācenis (Stone of Scone) jeb Likteņa akmens, uz kura tikuši kronēti Skotijas karaļi un ko Edvards bija tiem atņēmis. 1950. gada Ziemassvētkos četriem skotu studentiem izdevies to nozagt un pārvest pāri robežai. Tomēr britu varasiestādes atradušas šo elementu un atveduši atpakaļ, novietojot abatijā, bet 1996. gadā tas oficiāli atdots Skotijai. Ja labi ieskatīsieties, uz krēsla ieraudzīsiet arī zīmes un skrāpējumus, ko atstājuši no 18. un 19. gadsimta svētceļnieki, tūristi un studenti.

Video, kā "google" filmēja Amazones džungļus, skatieties šeit.

Augstākais kalns pasaule? Nu ne gluži. Izrādās Mauna Kea kalns Havaju salās ir augstāks, ja mēra no pamatnes līdz virsotnei. Vienīgi Havaju salu milža liela daļa atrodas zem ūdens.

Starp citu atšķiras arī viedokļi par to, cik tad īsti augsts ir Everests. Ja būsiet Ķīnas pusē, jums teiks, ka tas ir 8844 metru, bet Nepālā – 8848 metri.

Lai nu kā, Everesta augstums ik gadu pieaug par četriem milimetriem, pateicoties tektonisko plātņu svārstībām.

Amazones džungļi daudziem šķiet un arī vēsturiski šķituši ļoti interesanti un iekārojami. Tādēļ turp devušies gan eiropiešu pētnieki, gan amerikāņu laimes meklētāji.

Arī nacisti 1935. gadā uz Amazones džungļiem nosūtījuši ekspedīciju, lai izpētītu un izveidotu tur priekšposteni Dienvidamerikā. Viens no šīs ekspedīcijas dalībniekiem nomiris no drudža. Par to liecinājis džungļos atrastais vairāk nekā 2,70 metrus augstais krusts ar svastikām un uzrakstu, ka šajā vietā atdusas 1936. gada 2. janvārī mirušais Jozefs Grainers, kas vācu izpētes darbu laikā miris no drudža.

Henrijs Fords tajā pašā laikā iztērēja milzu naudas summas, lai Amazones džungļu vidū uzbūvētu gumijas rūpnīcu un izveidotu gumijkoku plantāciju. Pilsētu cēla līdzīgu kā Amerikas vidienē un nosauca par Fordlandiju (attēlā). Tomēr šai iecerei nebija lemts īstenoties un šī vieta tagad pārtapusi slavenā spoku pilsētā. Vairāk par slavenākajām spoku pilsētām lasiet šeit.

Video, kā "Google" filmēja Amazones džungļus, skatieties šeit.