Infografika: Pērn pieaudzis ārzemēs mirušo Latvijas valstspiederīgo skaits; aizturēto bijis mazāk

2016. gadā par 18% samazinājās personu skaits, kuras ārvalstīs bija palikušas bez finanšu līdzekļiem – šāda konsulārā palīdzība tika sniegta 188 reizes. Materiālo palīdzību lūguši Latvijas valstspiederīgie, kuri tikuši apzagti vai aplaupīti vai kurus apkrāpuši potenciālie darba devēji, stāsta Konsulārajā departamentā. Kā skaidro Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta vadītāja Guna Japiņa, palīdzības lūgumu samazinājums, visticamāk, ir tādēļ, ka konsulārās amatpersonas rūpīgi izvērtē katru materiālās palīdzības lūgumu un arvien biežāk risinājums tiek rasts sadarbībā ar personas tuviniekiem vai draugiem. Tāpat veiksmīgi veidojusies sadarbība ar Latvijas pašvaldībām, kur cilvēks dzīvojis, un to sociālajiem dienestiem. Īpaši atsaucīgas esot pašvaldības ārpus Rīgas, kas gandrīz vienmēr rodot finansiālu risinājumu un atbalstot savu iedzīvotāju, lai ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušo personu repatriētu uz Latviju.

Konsulārajā dienestā arī skaidro, ka, tā kā šī palīdzība ir tikai aizdevums grūtā brīdī, nevis dāvana, cilvēki arvien vairāk izvērtē, vai spēs aizdevumu atmaksāt noteiktajā laikā, jo neatmaksas gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs veic piespiedu piedziņas procedūru, vēršoties pret personai piederošo mantu. Kopējā izmaksātā summa palīdzībai 2016. gadā bijusi 2330,75 eiro, kas vēl nav atmaksāta. Savukārt kopš 2012. gada pavisam izsniegtās materiālā palīdzības apmērs ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušām personām ir 21164,31 eiro, bet no tiem atmaksāti 6938,71 eiro jeb 32,78 %.

Arī pērn nav iztikts bez skumjiem notikumiem, atrodoties ārvalstīs, 2016. gadā par 13% palielinājies Latvijas valstspiederīgo nāves gadījumu skaits – Konsulārajā departamentā saņemta informācija par 244 nāves gadījumiem. 2015. gadā šāda informācija saņemta par 216 gadījumiem, bet 2014. gadā – 300. Visvairāk nāves gadījumu bijuši Vācijā, Lielbritānijā un Īrijā. Biežākie nāves cēloņi – nelaimes gadījumi, tai skaitā ceļu satiksmes negadījumi, slimības, pašnāvības, vardarbīga nāve, negadījumi aktīvās atpūtas laikā, arī narkotisko/alkoholisko vielu lietošana.

2016. gadā tikusi novērota arī jauna tendence – ievērojams skaits Latvijas valstspiederīgo ārvalstu medicīnas iestādēs ievietoti psihiskas dabas traucējumu dēļ. Kopumā 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, par 16% samazinājās to personu skaits, kurām ārvalstīs bija nepieciešama medicīniskā palīdzība un kurām Latvijas vēstniecības sniedza nepieciešamo atbalstu – palīdzība sniegta 181 cilvēkam. Biežākie negadījumu iemesli ārvalstīs bija ceļu satiksmes negadījumi, kā arī aktīvās atpūtas laikā gūtās traumas. Vienlaikus medicīniskā palīdzība bija nepieciešama personām hronisku un akūtu saslimšanas gadījumos.

Konsulārais departaments no Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs un citu valstu varasiestādēm saņem informāciju par ārzemēs aizturētiem un cietumā esošiem valstspiederīgajiem, lai gan šādu informāciju nesniedz visas valstis un ne vienmēr par arestu ziņot uz tēvzemi vēlas arī pats aizturētais. Tomēr 2016. gadā Konsulārais departaments no Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs saņēmis informāciju par 696 ārvalstīs aizturētiem Latvijas valstspiederīgajiem. Lielākais aizturēto Latvijas valstspiederīgo skaits bijis Lielbritānijā, Vācijā, ASV, Čehijā un Polijā. Ģeogrāfiski aizturēšanas vietas joprojām aptverot visdažādākās pasaules valstis – Eiropu, Āziju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, jo Latvijas valstspiederīgie ceļo uz arvien tālākām un eksotiskām valstīm. Tieši tajās parasti veidojoties vissarežģītāk risināmās situācijas. Biežākie aizturēšanas iemesli: laupīšanas vai zādzības, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, krāpnieciskas darbības ar finanšu līdzekļiem, imigrācijas likuma pārkāpumi, akcīzes preču kontrabanda, narkotisko vielu transportēšana, izgatavošana, glabāšana vai realizācija.

Ieteikumus ceļotājiem un padomus, kā izvairīties no dažiem riskiem, kas pastāv ārvalstīs, lasiet arī sarunā ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta vadītāju Gunu Japiņu šeit.