Brīvdabas muzejā apmeklētājiem atklās restaurēto Liepājas ostas noliktavu

Ostas noliktavas celtniecība ir datēta ar 1697. gadu, un tā bija viena no pirmajām ostmalas celtnēm. Noliktava piederējusi Liepājas tirgotājiem, kuri tajā glabāja labību, linus, kaņepājus, sāli, siļķes un citas preces. Abas piebūves celtas 1860. gados. Vienā atradās svari, otrā kantoris, kur reģistrētas pieņemtās un izdotās preces.

Ēka ir nozīmīga ar savdabīgo būvtehniku, kas atšķiras no citviet Latvijā izplatītā guļbūves veida ar baļķu savienojumu pakšos. Noliktavas sienas veidotas Rietumeiropā izplatītajā pildrežģa būvveida ietekmē, pielāgojot to vietējiem apstākļiem un iespējām. Ēkas ilgo mūžu nodrošināja mūrētie laukakmeņu pamati un stāvais, ar t.s. holandiešu dakstiņiem segtais jumts.

2006. gadā piebūvju konstrukciju stāvoklis bija kļuvis kritisks: ezera pusē atdalījušies pamatu akmeņi, daļēji satrūdējuši sliekšņi un statņu apakšējās daļas un ieliekušās vairākas sijas.

Lai saglabātu un sabiedrībai padarītu pieejamu seno noliktavu, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" ietvaros Brīvdabas muzejs 2013. gada 11. decembrī parakstīja vienošanos par projekta "Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurācija" īstenošanu ar kopējo budžetu 200 tūkstoši eiro. Projekts tika finansēts no finanšu instrumenta līdzekļiem (85%) un valsts budžeta līdzekļiem (15%).

2014. gada 1. janvārī tika uzsākta noliktavas ēkas restaurācija, piemērojot celtni eksponēšanas un glabāšanas vajadzībām, kā arī publiskam apmeklējumam. "Restaurācijas gaitā virs spārēm tika izveidots blīvs, būvēšanas laikmetam atbilstošs dēļu klājums, virs kura likti no dažādām Kurzemes 18. – 19. gadsimta ēkām iegūtie māla kārniņi, salabotas noliktavas šķērssienas, nomainītas visas pirmā stāva grīdu sijas. Atbildīgākais darbs bija ozolkoka pamatnīcas protezēšana, paceļot ēku un nomainot bojātos posmus," stāsta Lozovska.

Tā kā noliktavā ilgstoši bija uzglabāts sāls un siļķes, noliktavas iekšējās sienas bija piesūkušās ar sāli, kas kristālu veidā izdalījās uz sienu virsmas, deformējot koksnes virskārtas struktūru un padarot to plūksnainu. Atsāļošanai tika izmantota samērā vienkāršā, bet darbietilpīgā slapjo plāksteru metode – sāls no virsmas pārvietojas uz vidi ar mazāku tā koncentrāciju. Ar plāksteriem tika vairākkārt noklātas visas iekšsienas, un sāls iedarbība uz sienām ievērojami samazināta.

Pašlaik trīs gadus ilgušie ostas noliktavas restaurācijas darbi ir noslēgušies, un muzeja apmeklētājus iepriecinās jauns, restaurēts vēsturiskais objekts, kā arī iespēja iepazīties ar muzeja plašo lāžu un skapju kolekciju no visiem Latvijas novadiem – vairāk nekā 100 priekšmetiem, kas iepriekš atradās muzeja fondu krājumos, un netika izstādīti apskatei zemnieku mājās un klētīs.
Vairāk par Brīvdabas muzeju un tā veidošanās vēsturi lasiet šeit.