"Vai tu zini, kas ir pieskāriens? Kad tev nav neviena... Saimnieks mani bija atstājis, pametis novārtā un aizmirsis. Es karājos ķēdes galā un raudāju. Man sāpēja vēders, sāpēja ieaugušais nags un niezēja āda. Man tik ļoti gribējās ēst, ka es norāvos no ķēdes un aizbēgu. Šī jau nebija pirmā reize... Zināju, ka mani pabaros, samīļos un teiks labus vārdus. Vismaz tā bija iepriekš. Tagad bija sliktāk... Es knapi tiku līdz daudzdzīvokļu mājām, un tur mani kā nelaimes čupiņu atrada Evita Skrindževska. Es biju tik priecīga par bļodiņu ar gardu pārtiku. Viņa mani izglāba. Ja nebūtu viņas, arī manis vairs nebūtu. Tik vienkārši. Bļodiņa ar pārtiku – dzīvības cena. Mani iekārtoja siltā vietiņā, kur gulēt. Tur bija miers, nebija bada un sāpju. Kamēr es atpūtos, atguvu spēku gribēt dzīvot, Evita nesēdēja maliņā. Viņa zvanīja policijai, vērsās pie pagasta priekšnieces Ainas Pabērzas, lūdzot palīdzību. Solīt jau solīja, bet...
Palikt pie Evitas es nevarēju – pašiem sava suņu saime. Teikšu godīgi, es biju nobijusies, ka atkal tikšu aizmirsta, bet viņa nepadevās. Devās uz Daugavpils patversmi, bet man vietu tur tā arī neatrada. Vai tad es aizņemu daudz vietas? Es tikai vēlējos pilnu bļodiņu un kripatiņu mīlestības... Klusu kaktiņu, kur atkopties... Pagāja pāris dienas, mani iecēla mašīnā un veda tālu, tālu prom, svešumā no manas dzimtās puses. Kad bijām galā, devāmies uz veterināro klīniku "Bufo". Tur cilvēki staigāja dīvainos halātiņos un smaržoja pēc pārtikas un citiem suņiem. Es pat satiku Mopsi, tādu urkšķošu suni savu mūžu nebiju satikusi. Sākās manis izmeklēšana. Evita kā drošības spilvens stāvēja blakus... Tika rakstīti papīri, mani sadurstīja un atņēma asinis, nogrieza ieaugušo nagu un iztīrīja brūci. Tas bija varen nepatīkami! Tā smarža, kas nāca no bundžiņas halātu dāmai, bija burvīga. Es luncinājos un smilkstēju.
Pašlaik atrodos "Ķepās". Tā ir tāda interesanta vieta, kur kopības sajūtu rod suņi ar zirgiem, kaķi ar vistām. Nebija tik slikti, kā gaidīju. Tagad mani mīļo un garšīgi baro. Es gan nesaprotu, kas tās par dīvainām tabletītēm un eļļiņām, un pulverīšiem, kas tiek pievienoti manai porcijai, bet ir "ok". Iepazinos ar vannu. Ziniet, āda niez mazāk, bet tā mazgāšana gan ir viena ellīga padarīšana. Slapji beigās bija visi, par to es pacentos personīgi. Tagad laiks vakara buljonam. Pēc kādas nedēļas uzrakstīšu vēl," tā suņu meitenes vārdā raksta biedrības pārstāvji.
Savukārt Gundega Bidere no biedrības "Ķepu-Ķepā" stāsta: "Evita ir malacis. Tā ir cilvēka cienīga rīcība – nepaiet garām tam, kas klusi lūdz palīdzību. Šoreiz man ir smagi. Smagi dēļ atbildīgo dienestu attieksmes, kad suns ir kritiskā stāvoklī. Policija, kurai būtu jāinformē patversme, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts līgums... Robs likumā, jo pašvaldībai līgums nav noslēgts. Labi, visi mēs esam cilvēku un kļūdāmies. Evita zvanīja uz pagastu, kur solīja suni nogādāt patversmē, bet neviens neklapē ne ar ausi. Gribas kliegt, raudāt un tā brutāli sadot pa degunu, lai taču saprot... Bet nedrīkst – es būšu pārkāpusi likumu. Mani notiesās par uzbrukumu, un tas būs tikai godīgi. Šoreiz ir jautājums. Saimnieks ir zināms, pie tam viņš ir pagasta goda cilvēks. Viņš ir pārkāpis likumu un cietsirdīgi izturējies pret suni (nav informācijas, kas ir ar pārējiem dzīvniekiem). Vai viņam tika piespriests reāls cietumsods? Visticamāk, ka ne. Paņems nākošo suni un spīdzinās tālāk."
"–45 procenti suņa ķermeņa svara. Kakla siksna sasieta ar drātīm, uz kakla veca rēta. Tie ir tikai tādi ziediņi. Kad beidzot mūsu valstī cilvēks saņems sodu par dzīvas būtnes pakļaušanu ilgstošām un mokošām ciešanām? Lūdzu publiski atbildi – kāpēc suņa saimnieks nav aiz restēm, kāpēc pagasts neuzskata par nepieciešamu noslēgt līgumu ar patversmi? Kāpēc... Visdrīzāk mani "kāpēc" paliks neatbildēti.... Paldies Evitai, viņas vīram un cilvēkiem, kas "sametās" degvielai, lai Puma nokļūtu pie veterinārārsta. Paldies tiem, kas man piezvanīja un lūdza sunci uzņemt. Atklāti sakot, šaubījos, jo esam pilni. Bet kā es drīkstu atteikt, ja dzīvība karājas mata galā. Virtuves remonts uz nenoteiktu laika posmu ir atlikts – Pumai jāatrodas siltumā. Mīļie, kas šo visu lasa, ja jums ir iespēja palīdzēt segt ārstēšanas izmaksas, būsim pateicīgi. Daudz mutes ir jābaro..." teic biedrības pārstāve.
Biedrībā stāsta arī par veterinārārsta slēdzienu, apskatot sunīti: "Dzīvnieka ķermeņa stāvoklis telpā – brīvs, nepiespiests, temperaments – dzīvs. Ķermeņa kondīcija – alimentāra novājēšana, vājas miesas būves. Apmatojums – izspūris, nespodrs, novēro taukainu seboreju, pa visu ķermeni novēro dažāda lieluma alopēcijas. Abās ausīs gaiši, smērīgi izdalījumi. Ņemot paraugus no ādas un ausīm, apskatot mikroskopiski, diagnosticēta Malassezia spp (infekcija). Labā priekškājā pāraudzis pirmā pirksta nags un traumējis spilventiņu. Svars 13,6 kilogrami."
Daugavpils novada pašvaldības Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza sarunā ar "MansDraugs" apstiprina, ka šī suņa gadījums viņai ir zināms: "Evita Strindževska Lieldienu dienā (16. aprīlī) vērsās pie manis ar lūgumu palīdzēt, un mēs sarunājām, ka viņa atnāks otrdienā pēc Lieldienām. Tā arī viņa vairāk pie manis nav nākusi." Vadītāja skaidro, ka palīdzība nav liegta, jo viņa piedāvājusi suni otrdien vest uz dzīvnieku patversmi "Mežavairogi", taču uz turieni suņuka atradēja mīluli vest neesot gribējusi. Pabērza gan min, ka ar "Mežavairogiem" būtu jāsazinās un jāslēdz līgums, jānokārto formalitātes, taču Daugavpils novadā pieredze ar šo patversmi esot bijusi jau iepriekš.
Pagasta pārvaldes vadītāja Pabērza suņa saimnieku raksturo kā cienījama vecuma sporta veterānu, kurš dažādās sacensībās pārstāv Daugavpils novadu, bet nepiekrīt biedrības pārstāvju minētajam goda cilvēka titulam: "Nav tā, ka tāpēc, ka tas būtu īpašs cilvēks, mēs kaut ko slēpsim vai noklusēsim. Tās ir absolūtas muļķības. Evita man teica, ka viņa ir uzrakstījusi iesniegumu policijā. Vaboles centrā dzīvojot, nebiju redzējusi, ka suns būtu tādā stāvoklī. Par laimi, sunītim viss ir laimīgi beidzies. Pagasta pārvalde nav dzīvnieku ienaidnieks."
Valsts Policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Ksenija Belova "MansDraugs" informē, ka 16. aprīlī ir reģistrēts gadījums, kad kāda iedzīvotāja vērsusies policijā ar aizdomām, ka pret suni saimnieks slikti izturas. "Mūsu darbinieki veica pārbaudi, nekādas vardarbīgas pazīmes sunim ārēji netika konstatētas." Tiesa, pārbaudes laikā apskatīts cits suns, ne Puma.
Biedrība aicina palīdzēt Pumai atlabt, ziedojot līdzekļus:
Dzīvnieku aizsardzības biedrība Ķepu-Ķepā
Reģistrācijas numurs: 40008176673
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
BIC/swift kods: HABALV22
Mērķis: nobadinātais suns Puma
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
