Saule skaidro, ka svinību vietas sagatavošana sākas ar ikdienišķiem darbiem, piemēram, zāles izpļaušanu, taču jāatceras, ka nedaudz jāatstāj arī jāņabērnu vainagiem un vītņu vīšanai: "Ir daudz dziesmu par izravētiem dārziem un tīru māju, kā arī to, ka vari tikt apdziedāts no jāņabērniem, ja neesi bijis gana čakls." Viņa piebilst, ka svarīgi ir nedusmoties uz garāmbraucošiem jāņabērniem, kas iebriduši tavā pļavā pēc skaistiem ziediem vainagiem: "Jāņabērni ir svētība katrai pļavai un mūsdienu valodā kompliments saimniekošanai."
Vaicājot par mājvietas dekorēšanu ar dabā atrodamiem zaļumiem, viņa atbild kā dziesmā: "Visa bija jāņuzāle – jebkurš augs, zāles stiebrs un pļavas puķe. Protams, līdzās tam, ka visas der, ir arī īpašākas jāņazāles – vībotnes, papardes, buldurjānis (baldriāns), kā arī nātres, dadži." Saule stāsta, ka Jāņu naktī sevi un tuvos cilvēkus jāpasargā no mošķiem un raganām, tāpēc svinību vieta jāapsprauž ar pīlādžiem un nātrēm, bet vissargājošākais ir Jāņu vainags. "Vienalga, no kā tas sapīts. Jebkurai rotai, vai tā pašam galvā, vai ar to apspraudīta istaba vai sēta, ir trīskārt svarīga loma – tā ir ne tikai skaistumam, bet arī svētībai un aizsardzībai no visa sliktā un kaitnieciskā."
Vēl viņa piebilst, ka par Jāņu dienas dekoriem grūti nosaukt atsevišķus veidojumus, tāpēc ka pašas svarīgākās Jāņu rotas šobrīd ir sastopamas dabā ik uz soļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
