Katakombas, kapenes un citas baisas apskates vietas Čehijā

Viens no unikāliem tūrisma objektiem Kutna Hora pilsētā, Sedlecas kvartālā. Tā ir Visu svēto baznīcas kapela (čeh. kostnice Sedlec) – vislielākā kaulu un galvaskausu kapela Eiropā. Arī kapelas dekorācijas, altāris, gaismeklis, Švarcbergu (Schwarzenberg) ģimenes ģerbonis izveidots no 40 tūkstošiem cilvēku kauliem un galvaskausiem, pastāstīja čehu valsts tūrisma birojā "CzechTourism". Baznīcas kapsētā viduslaikos (14.-15. gs.) apglabāti mēra epidēmiju un husītu karu upuri, tomēr kapela tagadējo izskatu ieguva 19. gadsimtā. Mērķis nav bijis šokēt apmeklētājus, tomēr šejienieši uzskata, ka kapelas apmeklēšana ļauj padomāt par cilvēka dzīvi.

Otrā lielākā kaulu kapela Eiropā ir Brno pilsētā. Sv. Jēkaba baznīcas pazemēs un sienās dus vairāk nekā 50 000 cilvēku mirstīgo atlieku – mēra un holeras epidēmiju, kā arī karu upuri.

Višegradā ir viena no vissvarīgākajām kapsētām, ievērojamu čehu apglabāšanas vieta. Tā dibināta 19. gadsimta 70. gados pēc garīdznieka Václava Štulca iniciatīvas, kur jau kopš 1260. gada bija saglabājusies neliela kapsēta. Šobrīd šeit apglabāti vairāk nekā 600 čehu slavenību. Skaistas kapu skulptūras ir arhitektu darbi, piemēram, Františeks Bíleka, Bohumil Kafkas un citu. Slavenākie rakstnieki, kas apglabāti Višegradā, ir Karels Čapeks, Karels Hineks Māha, Jans Neruda, Božena Ņemcova, Vítězslavs Nezvals. Te mūžīgo mieru raduši arī slaveni komponisti (Antonīns Dvoržāks, Bedržihs Smetanas, Zdeneks Fībiks), zinātnieki (Jānis Evanģēlists Purkiņe, Jaroslavs Heirovsks) un daudzias citas labi zināmas čehu kultūras un mākslas personības.

Kapsētā ir arī panteons – ievērojamu čehu apglabāšanas vieta. Uzbūvēts saskaņā ar Antona Vīla (Antona Wiehla) projektu 1889. – 1893. gadā pēc rakstnieka un Čehijas valsts atmodas pārstāvja Františeka Palacka iniciatīvas. Līdz šodienai šeit apglabāti vairāk nekā 50 visslavenāko čehu.

Pilnīgi atšķirīga atmosfēra ir Bohnices kapsētā, kas atrodas psihiatriskās slimnīcas vietā un ko uzskata par vienu no visbriesmīgākajām vietām Prāgā. Dibināta 20. gadsimta sākumā kā pēdējā slimnīcu pacientu atdusas vieta. Pēc tam šeit aprakti daudzi slepkavas un noziedznieki.

Noslēpumaina ir arī kapsēta Velhartices pašvaldībā un vietējā Sv. Marijas Magdalēnas baznīca. Šeit ir vairāk nekā viens noslēpums. Viena no vietējām leģendām stāsta par meiteni, kas tika upurēta sātanisku rituālu un mirušo atdzīvināšanas mēģinājumu laikā. Šis stāsts ir kļuvis par iedvesmu Čehijas dzejniekam Karelam Jaromīram Erbenam uzrakstīt šausmu stāstu "Kāzu krekli" (ček. Svatební košile) no dzejas balāžu krājuma "Kytice" ("Ziedu pušķis").

Klatovi (Klatovy) pilsētā ir unikālas Eiropā jezuītu Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas un Sv. Ignata baznīcas katakombas. Saskaņā ar celtnieku plānu tās ir kļuvušas par jezuītu, muižniecības, karavīru, pilsētnieku atdusas vietu. Šeit aprakti vairāk nekā 200 mirušo.

Benediktiešu klosterī Broumovas pilsētā ir apraktas 34 mūmijas, kas pārnestas no Sv. Prokopa draudzes baznīcas kriptas Vamberkas pilsētiņā. Vecākās mūmijas te ir no 17. gadsimta, bet lielākā daļa no 18. gadsimta. Tās ir pilsētnieku, priesteru, ērģelnieku un citu slavenu personību mūmijas.

Netālu no Litomeržices Čehijas ziemeļos ir Terezína, kur bija koncentrācijas nometne Otrā pasaules kara laikā, kad nacisti bija okupējuši šīs teritorijas. Mūsdienās var apmeklēt vietas, kur ebreji tika ieslodzīti, vai iet pa koridoru, kur ieslodzītie kopā tika nosūtīti nāvē. Visa šī nometne ir liela kapsēta, kas piemin Otrā pasaules kara šausmas un upurus.