Vairāki pasažieri uz vienu vietu – kā un kāpēc lidsabiedrības tirgo neesošas biļetes  (2)

"Izmantojot algoritmus, katram maršrutam lidsabiedrības prognozē cilvēku skaitu, kas var neierasties uz lidojumu un pārdod konkrētu skaitu neeksistējošu biļešu. Šādi var nopelnīt naudu, taču tas rada situāciju, kad kādu pasažieri var neielaist lidmašīnā. Saskaņā ar analīzi, ko veica Eiropas Savienība (ES), iespēja, ka visi pasažieri reģistrēsies laicīgi ar derīgu biļeti, ir statistiski mazāka nekā 1 no 10 000. Tomēr katru gadu 900 miljoni cilvēku ceļo cauri Eiropas lidostām, kas nozīmē, ka 90 tūkstošiem pasažieru tiek izjaukti ģimenes vai biznesa plāni tikai šī algoritma dēļ," skaidro uzņēmuma "Skycop" izpilddirektors Marius Stonkus.

Informējot par aviobiļešu virspārdošanas situāciju Latvijā, "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša norāda, ka samērā bieži ir sastopami gadījumi, kad klienti virspārdošanas dēļ netiek ielaisti lidmašīnā, to sēdvieta nomainīta uz zemākas klases sēdvietu vai piedāvāts lidot ar citu reisu.

"Vairāk biļešu nekā sēdvietu vienlīdz bieži tiek pārdotas gan ekonomiskajā, gan biznesa klasē. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad uz reisu ierodas vairāk pasažieru nekā plānots, kāds no tiem tiek informēts, ka biznesa klasē vairs vietu nav, bet ir iespēja lidot ekonomiskajā klasē, vai tiek atteikta iekāpšana, tā vietā piedāvājot lidot ar citu reisu. Nereti neielaišana lidmašīnā vai lidojuma klases pazemināšana tiek pamatota ar to, ka pasažieris nav veicis iepriekšēju reģistrāciju tiešsaistē, taču šī nav obligāta prasība un klientam ir pilnas tiesības reģistrēties lidojumam, ierodoties lidostā," apgalvo Keiša.

Viņa skaidro, ka tūrisma aģentūras atgādina klientiem par iespēju iegūt kompensāciju un arī nodarbojas ar to pieprasīšanu no aviokompānijām. "Tā ir regulāra prakse, jo ceļojumu aģents zina labāk, kā var uzrunāt aviokompāniju, lai kompensācijas pieprasīšana būtu iespējami ātrāka un efektīvāka."

"60 procentu cilvēku visā Eiropā nav informēti par Eiropas Savienības 261/2014 regulu. Kā pakalpojumu nodrošinātājam, aviosabiedrībai ir obligāts pienākums izskaidrot pasažieriem viņu tiesības un skaidri informēt par kompensācijām, kuras viņiem būtu jāsaņem. Ceļotāji ir spiesti mainīt savus plānus aviosabiedrības kļūdu dēļ, atstājot tos bez paskaidrojumiem un tālākiem norādījumiem. Tā vietā, lai izmaksātu kompensācijas, lidsabiedrības atrod veidus, kā pasažieriem iemānīt dāvanu kuponus vai neatbilstošas lidojumu biļetes, lai gan realitātē tikai no Latvijas lidojošām aviosabiedrībām vien par biļešu virspārdošanu katru gadu kompensācijās būtu jāizmaksā 9 miljoni eiro," uzsver Stonkus.

Stonkus stāsta, ka saskaņā ar ES 261/2014 regulu, reizēs, kad tiek atteikta iekāpšana lidmašīnā pie iekāpšanas vārtiem biļešu virspārdošanas dēļ, pasažieriem ir tiesības saņemt kompensāciju no 250 līdz 600 eiro. Ja aviosabiedrība neplāno segt morālo, kā arī fizisko kaitējumu ar pienācīgu kompensāciju, pasažieri var un viņiem būtu jāatsakās pamest lidmašīnu.

"Ja netiek piedāvāta kompensācija, ceļotājam ir visas tiesības paturēt savu sēdvietu tik ilgi, cik viņš vēlas. Saskaņā ar ES tiesību aktiem, papildus tiesiskajai kompensācijai, aviokompānijai jādod iespēja izvēlēties starp divām iespējām: alternatīvu lidojumu vai kompensāciju. Izvēloties citu pārlidojumu uz savu galamērķi, no paša ir atkarīgs – lidot ar pirmo iespējamo reisu vai kādā citā piemērotākā datumā. Izvēloties tuvāko reisu un gaidot lidojumu, aviosabiedrībai jānodrošina pasažierim nepieciešamā aprūpe un palīdzība. Tas nozīmē – pārtiku, dzērienus, sakarus un izmitināšanu, ja nepieciešama pārnakšņošana," informē Stonkus.