'Primera Air' komercdirektore: aviācijas bizness ļoti, ļoti mainās – dārgas aviobiļetes ir vēsture  (16)

Aviokompānija mainījusi savu čārterkompānijas darbību un nu jau kādu brīdi piedāvā arī regulāros lidojumus, kā arī ļoti strauji paplašinās, paziņojot par transatlantisko lidojumu uzsākšanu uz Ziemeļameriku jau nākampavasar, kad tai tiks piegādātas jaunās "Boeing NG", "Airbus A321neo" un "A321LR" lidmašīnas. 2018. gada vasaras sezonā "Primera Air"uzsāks arī lidojumus no Rīgas uz Malagu.

Uzņēmuma kopējie ieņēmumi šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieauguši par 16,3 % un sasniedz 124,5 miljonus eiro, prognozētie ienākumi līdz gada beigām – 183 miljoni eiro.

Par to, vai šis ir aviācijas veiksmes stāsts un kādas vārētu būt zemo cenu lidojumu nozares nākotnes tendences, un kā tas ietekmēs ceļotājus Latvijā sarunājos ar "Primera Air" komercdirektori Anastasiju Višņakovu un mārketinga menedžeri Nauri Bruveli.

– Nu jau pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš "Primera Air" galvenais birojs ir Latvijā. Kādi ir secinājumi?

Anastasija Višņakova: "Šis gads mums bija izcili labs. Sasniedzām ļoti labus rezultātus gan pasažieru, gan finanšu ziņā. Šogad sasniegsim vairāk nekā vienu miljonu pārvadātu pasažieru. Finanšu rezultāts arī ir ļoti labs, plus 15 % ienākumiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas viss principā noticis, pateicoties tam, ka pirms trim gadiem pieņēmām lēmumu pārcelt galveno biroju uz Rīgu. Katrs gads bija ar uzlabojumiem, bet šis gads tiešām parādījis rezultātu visam, ko izdarījām pirms tam. Oriģināli "Primera Air" bija čārterkompānija saviem tūroperatoriem. Bet šis bizness ir ļoti mainīgs, un čārterpārvadājumu īpatsvars samazinās. Ceļotāji kļūst patstāvīgāki – ir iespēja aizbraukt ar "Norwegian", "Ryanair", "Easyjet" vai kādu citu zemo cenu aviokompāniju, iegādāties aviobiļeti ļoti lēti, rezervēt viesnīcu "Booking.com" vai "Airbnb" sešiem draugiem superīgā villā jūras krastā, līdz ar to, protams, atkrīt vajadzība pēc tūroperatoru piedāvātajām ceļojumu paketēm. Brīdī, kad tika pārcelts galvenais birojs uz šejieni, tika pieņemts lēmums, ka gribam kļūt par regulāru lidojumu aviokompāniju. Protams, administratīvās izmaksas Latvijā un Skandināvijā nav salīdzināmas. Mums izdevās panākt ļoti zemas izmaksas par vienu sēdvietu lidmašīnā. Esam salīdzināmi ar "Ryanair" un "Easyjet".

Tas sēdvietu skaits, ko piedāvājam 2018. gadam, ir salīdzināms ar vidēja izmēra aviokompāniju. Ja paskatāmies uz vecajām aviokompānijām, kas eksistē 20 gadus un ilgāk, tajās, lai apkalpotu līdzīgu pasažieru vietu skaitu, strādā ļoti daudz cilvēku. Salīdzinājumam – mums pārdošanas nodaļā ir 12 cilvēki, ieskaitot mani. Ļoti liels bonuss bija tas, ka varējām izveidot visu no nulles, nevis pārņemt un labot kādu esošu sistēmu un cilvēkus. Mūsu fokuss ir uz izmaksām. Daudzi jautā, kāpēc mūsu birojs ir Purvciemā, nevis lidostā. Pirmkārt, tāpēc, ka nav vajadzības, jo mēs no Rīgas lidostas nelidojam.

Lidosim gan vasarā. Otrkārt, vienkārši nav salīdzināmi, cik izmaksā birojs Pārdaugavā un šeit – Purvciemā. Izmaksas ir ļoti zemas, tādēļ spējam vairāk maksāt darbiniekiem, piedāvāt apmaksātas pusdienas, labāku apdrošināšanu vai augļus birojā un tamlīdzīgas lietas. Mūsu stils ir ļoti skandināvisks. Kā piemēru varu minēt to, ka mums ir ierobežots autostāvvietu skaits un nevienam, pat priekšniecībai, nav savas autostāvvietas. Kurš pirmais atbrauc, tam ir, kur likt mašīnu. Pēc tam vari meklēt, kur Purvciemā nolikt auto. Tāpēc cilvēki domā, ka, iespējams, vajadzētu atbraukt ātrāk, lai būtu, kur nolikt mašīnu. Tas pats notiek arī darbā. Tā vietā, lai iegādātos kādu superdārgu sistēmu, iespējams, padomāsim, kā uzlabot esošo sistēmu, lai sasniegtu tos pašus rezultātus."

– Pašlaik ir gluži vai zemo cenu aviokompāniju dibināšanas bums. Vai bija īstais laiks mainīt profilu?

Anastasija Višņakova: "Izgājām no čarterbiznesa un aizgājām uz zemo cenu lidojumu modeli. Esam to izdarījuši ļoti labā laikā, kad aviācija ir izaugsmē. Paspējām noķert īsto momentu ļoti veiksmīgi. Spējam piedāvāt ļoti labas cenas, un cilvēkiem tas patīk. Protams, ir daļa cilvēku, kas joprojām vēlas lidot ar "Emirates" vai "British Airways" pirmajā klasē, maksājot par to tūkstošus. Tomēr tie, kas vēlas labu servisu, bet, kam svarīgas izmaksas, skatās uz mūsu pusi. Aviācijas bizness ļoti, ļoti mainās. Dārgas aviobiļetes ir vēsture. To izmantojām kā saukli arī vienā no kampaņām Amerikā. Cilvēki vairs neapsver maksāt par aviobiļetēm lielāku summu par x, vienalga, cik lieli viņam būtu ienākumi. Protams, nerunājam par biznesa braucieniem, kad kompānija maksā."

– Pēdējo desmit gadu laikā aviobiļešu cenas arī transatlantiskajos lidojumos ļoti mainījušās. Vai cenas aviobiļetēm vēl turpinās krist?

Anastasija Višņakova: "Uz tiem galamērķiem, kur piedāvājam, domāju, ka cena nevar būt zemāka, nekā pašlaik piedāvājam. Teorētiski, protams, var, bet tad neko nepelnīs. Pašlaik, arī piedāvājot ļoti zemas aviobiļešu cenas, mēs spējam nosegt savas izmaksas. Mūsu produkts ir klasisks "low cost". Pārdodam tikai sēdvietu, kas ir ļoti lēta – par 99 dolāriem no Ņujorkas uz Londonu. Ja ir vajadzība pēc kādiem papildpakalpojumiem – nododamas bagāžas, iespējas pirmajam iekāpt lidmašīnā, maltītes un citiem, tie ir mūsu papildu ienākumi, ko cenšamies pārdot. Tas ir bizness. Redzam, ka klienti ir ļoti dažādi, no kuriem viena kategorija ir tā saucamie "mugursomnieki" – tie ir ļoti jauni cilvēki, no 18 līdz 25 gadiem, kurus interesē tikai sēdvieta. Viņi brauc ar mugursomu uz Ņujorku."

– Vai plānojat vēl vairāk paplašināties Ziemeļamerikā vai Eiropā?

Anastasija Višņakova: "2018. gadā saņemsim jaunos "Airbus" un atvērsim trīs bāzes – Birmingemā un Londonā, kā arī vienu Parīzē. Uzsāksim lidojumus uz Bostonu, Ņujorku un Toronto. Plānojam paplašināties, pašlaik nevaram atklāt tieši kur, bet būs gan jauni galamērķi, gan vairākas bāzes. 2019. gadā saņemsim jaunas "Boeing 737Max 9" lidmašīnas, kam ir garāks lidojuma attālums. Tās varēs lidot tālāk nekā tagadējie "Airbus".

Plānojam atklāt jaunus galamērķus no jau esošajām bāzēm Londonā un Parīzē. Gan atvērsim jaunas bāzes un lidosim uz tiem pašiem galamērķiem. Cenšamies panākt, lai produkts ir solīds no abām pusēm, lai ir ko pārdot gan Amerikā, gan Anglijā. Interesanti, ka pašlaik 60 % pasažieru nāk no Amerikas, par ko esam ļoti priecīgi. Lai arī Ameriku pārdodam tikai no jūlija un Toronto no novembra sākuma, esam panākuši ļoti veselīgu bilanci. Pašlaik tā vairāk nosliecas uz Amerikas pusi, bet tas ir saistīts ar tirgus īpatnībām – rezervēšanas īpatnībām. Atšķiras tas, cik tālu uz priekšu pircēji plāno braucienu. Ja skatāmies uz mūsu pašreizējo galveno tirgu – Skandināviju – tad tur ir apbrīnojami cilvēki, jo viņi plāno un ir spējīgi nopirkt biļetes uz tādiem galamērķiem kā Malaga vai Barselona, kur lido ļoti daudz lidmašīnu, gadu uz priekšu. Tas ir plānošanas spēks – viņi ir pārliecināti par to, ko darīs pēc gada. Anglijā cilvēki tik tālu uz priekšu nepērk biļetes, amerikāņi arī, bet tomēr... Viss, protams, atkarīgs arī no cenu piedāvājuma. Pieļauju, ka daudzi pērk ar domu, ka, ja arī nesanāks aizlidot, tad nebūtu žēl arī pazaudēt šo biļeti, jo summa nav tik liela. Arī Latviju nevar salīdzināt ar skandināviem, jo cilvēki šeit nepērk biļetes tik laicīgi. Mums pārdošanas laiks sākas aptuveni trīs mēnešus iepriekš."

– Jau trīs gadus strādājat šeit, bet no Rīgas lidostas vēl nelidojat. Kas tam bija par iemeslu?

Anastasija Višņakova: "Mums pirms tam nebija tāda mērķa. Tad visu izvērtējām un nolēmām sākt ar Malagu. Iespējams, pēc kāda laika vēl par kaut ko no mums dzirdēs Latvijas tirgū. Bet tas, ka nelidojām no Rīgas, bija tikai tādēļ, ka sākotnēji nedomājām fokusēties uz Latvijas tirgu aviopārvadājumos, bet savākt šeit profesionāļu komandu un vadīt aviokompāniju. Lidojam no daudzām valstīm un daudzām pilsētām, tādēļ nav būtiski, kur atrodamies – mums jābūt pa vidu visam, lai pēc iespējas īsākā laikā varam tikt līdz vienai vai otrai bāzei. Rīga tādā ziņā ir ideāla pēc sava ģeogrāfiskā stāvokļa. Paldies "airBaltic", ka mums ir tik daudz lidojumu no Rīgas. Tas ir ļoti ērti. Pirms mūsu aviokompānija pārcēlās uz Rīgu, izskatījām vairākus variantus gan Lietuvā, gan Polijā, bet neviena no tām nevar piedāvāt tik labus savienojumus ar Skandināviju un Lielbritāniju. To mēs arī ļoti bieži izmantojam, jo vari vienā dienā izpildīt komandējumu, netērējot ne laiku, ne līdzekļus..

Arī sadarbība ar Rīgas lidostu bija ļoti laba, atbalsts un darbs ar tās komerccilvēkiem bija ļoti labā līmenī."

– Kāpēc tieši Malaga? Nākampavasar arī "airBaltic" turp lidos...

Anastasija Višņakova: "Malaga vēsturiski ir viens no mūsu iecienītākajiem galamērķiem. Nesen atvērām lidojumus arī no Birmingemas uz Malagu un citām Spānijas pilsētām.

Atvērām lidojumus uz Malagu pirmie, tikai pēc tam konkurenti, jo domājām, ka Rīgai tas būs interesanti. Tas ir diezgan tāls lidojums – gandrīz četras ar pusi stundas. Pieprasījums pašlaik ir ļoti liels, par ko mums ir prieks. Bijām drusku pārsteigti, ka konkurenti arī atvēra lidojumu uz šo pašu galamērķi, bet mūs tas neuztrauc. Esam pārliecināti, ka šajā tirgū vēl ir vieta spēlētājam.

Rezervācijas nāk ļoti aktīvi, ir arī grupu rezervācijas. Ir arī rezervācijas no Spānijas. Spēsim pienest Rīgai tūristus, jo tajā galā jau esam labi zināmi, ilgu laiku jau turp lidojam."

– "airBaltic" Latvijas tirgū tomēr ir daudz zināmāks, nekā jūs... Tas jūs nebaida?

Anastasija Višņakova: "Pēc pārdošanas tendencēm nevaram to just. Cilvēki šeit ir ļoti atvērti jaunām aviokompānijām. Tāpat bieži kādu iemeslu dēļ cilvēki nevēlas lidot ar "airBaltic". Galu galā visu nosaka cena. Tiklīdz "airBaltic" sāk lielu kampaņu, pieminot Malagu, redzam, ka arī mums palielinās pārdošanas rādītāji, jo cilvēki tiešām salīdzina."

Nauris Bruvelis: "Ja atveram jaunu galamērķi – abi strādājam, lai popularizētu šo galamērķi. Cilvēki pēc tam nāk un salīdzina cenas. Konkurence nospēlē par labu šim maršrutam."

– Arvien vairāk zemo cenu un arī citas aviokompānijas runā par to, ka Austrumeiropa ir tirgus, kur ir attīstības iespējas. Kā jūs redzat Rīgas potenciālu šajā kontekstā?

Anastasija Višņakova: "Manuprāt, Rīgai ir liels potenciāls. Ne tikai lidostas dēļ. Bija smieklīgi, ka tad, kad pieņēmām lēmumu visu pārcelt šurp, bija ļoti daudz kritikas gan Skandināvijas, no Islandes, jo oriģināli kompānija darbu 2004. gadā sāka Islandē. Joprojām daudziem galvā ir stereotips, ka Latvija ir valsts kaut kur pie Krievijas. Bet tad, kad pārcēlāmies un pēc gada varējām ziņot par labiem rezultātiem, ko panācām ar pārvākšanos, pie mums brauca vairākas skandināvu aviokompānijas, kas gribēja mācīties no mūsu pieredzes. Daudzi izdarīja to pašu, pārceļot birojus uz Austrumeiropu. Tādēļ domāju, ka Rīgai ir liels potenciāls izveidot šeit centrālos birojus daudzām aviokompānijām. Iespējams, ka šajā jomā valdībai jāpiedomā pie kādas elastīgākas nodokļu politikas vai jāpamācās no citām valstīm. Man prieks redzēt, kā Rīgas lidosta attīstās. Tie, kas kritizē, bieži neapzinās un nenovērtē, cik daudz aviācija dod vietējai ekonomikai. Tā ir saikne ar visu pasauli. Tas, ka no Rīgas varam ar vienu pārsēšanos aizlidot uz Āziju, Āfriku vai Ameriku, dod lielas iespējas. Tas bija arī viens no plusiem par labu Rīgai, kāpēc "Primera Air" pārvācās uz šejieni. Te ir arī ļoti daudz profesionālu cilvēku, un mūsu komanda 90 procentos sastāv no aviācijas darbiniekiem. Viņi ir no dažādām kompānijām, un šī ir diezgan specifiska nozare, kur lielākajai daļai darbinieku jābūt ar pieredzi. Rīga to varēja piedāvāt.

Lai cik jocīgi tas neskanētu, Rīga varētu būt aviācijas meka. Līdzīgi kā Islande – ļoti maza valsts, bet, cik viņiem ir daudz aviokompāniju!"

– Pašlaik ir vismaz desmit jaunas vai paplašināties plānojošas zemo cenu aviokompānijas, kas ienāk šajā tirgū un piedāvā arī tos pašus galamērķus, ko "Primera air". Vai šajā tirgū ir vieta un kā konkurence ietekmē?

Anastasija Višņakova: "Mēs jūtamies diezgan komfortabli, jo mūsu izmaksu bāze ir ļoti zema, tāpēc ar mums konkurēt var tikai dažas aviokompānijas. No Skandināvijas lidojot uz siltajiem galamērķiem, konkurējam ar "Ryanair", "Norwegian", ko darām ļoti veiksmīgi. Uz vieniem un tiem pašiem galamērķiem lidojam gandrīz spārns pie spārna, vienos un tajos pašos laikos, un mūsu lidmašīnu piepildījums ir ap 90 procentiem. Tas nozīmē, ka tirgus ir spējīgs absorbēt.

Šajā nozarē ir ļoti liela konkurence, bet šis ir ļoti ciklisks bizness. Sasniedzot kādu kritisko masu, no tirgus pazūd daži spēlētāji, kas nespēj skriet līdzi. Šogad redzējām aizejam "Monarch", "Air Berlin", "Alitalia" ir zem jautājuma zīmes. Iespējams, drīz dzirdēsim par vēl dažiem, kuri nespēj konkurēt. Jo lielāks ir mantojums un neelastīgāks esi, jo mazāk spēj sekot līdzi izmaiņām. Parādās tādi spēlētāji kā mēs, kas ir "ne no kurienes"."

– Bet lielajiem un pieredzējušajiem pārvadātājiem ir arī lielāka bāze un resursi...

Anastasija Višņakova: "Jā, tā ir. Tomēr zemo izmaksu dēļ varam piedāvāt zemas cenas un vienalga gūt peļņu, kamēr viņi to nevar. Piemēram, kad vasarā paziņojām, ka atklājam reisus no Birmingemas uz ASV, no turienes uzreiz pazuda "United Airlines", paziņojot, ka vairs nelidos uz Ņujorku no šīs lidostas. Daudzi jautāja, kā tad mēs tur lidosim, jo izskatās, ka tas nav labs tirgus. Bet "United" lidoja ar vecām lidmašīnām, tāpēc izmaksas par vienu vietu ir par 25 procentiem lielākas nekā mums. Mums ir jaunākas, mazākas lidmašīnas, kam nepieciešams mazāk degvielas.

Tas pats ir ar Latvijas tirgu. Cilvēki te ļoti orientējas uz cenām, kas ir saprotams."

– Kā jūs redzat aviācijas biznesa tendences? Vai uz populārajām lidostām lidos visi, vai tiks meklētas mazas un jaunas lidostas?

Anastasija Višņakova: "Uz populārākajām lidostām, kur jau ir liela pasažieru plūsma, cenšas iespraukties un lidot katrs. Pašlaik redzam interesantu tendenci: pateicoties "Wizzair" vai "Ryanair", attīstās arī sekundāras un mazākas lidostas. Viņi spēj diezgan veiksmīgi tur lidojumus pārdot. Interesanti ir tas, ka, pateicoties šiem lidojumiem, attīstās arī tas reģions. Kā redzam Rumānijā vai Polijā, ka, līdz ko tiek atklātas kādas mazas lidostas, ap tām tiek būvēta ražošana, satiksme, sāk dzīvot cilvēki. Tas ir savstarpēji saistīts process."

Nauris Bruvelis: "Ja globāli runājam par tendencēm, tad transatlantiskie zemo cenu lidojumi noteikti ir tas, kas attīstās. Arī lielie, pieredzējušie pārvadātāji, kā "British Airways" vai "Air France" reaģē un dibina jaunas zemo cenu kompānijas – "Level" un "Joon". Tā ir lielākā tendence."

Anastasija Višņakova: "Aviācija ir ļoti atkarīga no tehnoloģiju attīstības. Vēsturiski transatlantiskie lidojumi tika veikti ar ļoti lielām lidmašīnām. Tās ir grūtāk piepildīt, un izmaksas ir ļoti lielas. Tagad ar lidmašīnām, kas klasiski tika izmantotas Eiropas lidojumos, spējam aizlidot no Anglijas vai Francijas uz Ziemeļameriku. Lidmašīna lido tik tālu, cik vien tā spēj, tāpēc tie ir ļoti efektīvi izmantoti resursi un visas iespējas. Pasažieru skaits ar katru gadu pieaug, jo dzīve piespiež lidot. Nevar atļauties tērēt divas dienas un braukt pa zemes ceļiem."

– Cik reāli, ka no Rīgas būs transatlantiskie zemo cenu lidojumi?

Anastasija Višņakova: "Mēs pagaidām neplānojam lidot no Rīgas un tuvākajā laikā, visticamāk, neplānosim. Tas atkarīgs gan no tirgus, gan no lidmašīnu iespējām, jo Rīga no Ziemeļamerikas ir tālāk, nekā Anglija. Nezinu, vai mūsu tirgus ir spējīgs absorbēt šādu piedāvājumu."

Nauris Bruvelis: "Tas jāskatās arī kontekstā ar "Rail Baltic". Kad to ieviesīs, Rīgas lidostai ir iespējas tiešām kļūt par Baltijas centrālo lidostu, kas tā nosacīti ir arī tagad. Tad arī "catchment area", mērķauditorija ir lielāka, kas paver jaunas iespējas."

– Vai redzat, ka mazās lidostas varētu attīstīties arī Latvijā? Tik ilgi bijusi runa par Tukuma lidlauku, kam tā arī neizdodas tikt līdz regulārajiem reisiem, šogad atkal atklāja Rīgas-Liepājas reisu...

Anastasija Višņakova: "Godīgi sakot, esmu ļoti skeptiska par to. 70 procenti iedzīvotāju dzīvo Rīgā un ap Rīgu. Kurš tad tur lidos? Jā, Tukums ir tuvu, bet tad atkal – kāda nozīme tur lidot? Nedomāju, ka tas Latvijai šajā brīdī ir vajadzīgs. Skatoties arī uz demogrāfisko situāciju, tuvākajos gados domāju tā neuzlabosies. Pašlaik neredzu ne vajadzību pēc šādām lidostām, ne ekonomisku izdevīgumu."

Nauris Bruvelis: "Piemērs, kur tas strādā, ir Lietuva. Bet viņiem ir citāds iedzīvotāju izkārtojums, vairāk pa reģioniem, tāpēc ir Palangas, Klaipēdas un Viļņas lidostas. Liepājai ar to ir grūti konkurēt."