9 lidmašīnu noslēpumi, par kuru nozīmi pasažieriem parasti nav ne jausmas  (7)

Caurumi lidmašīnas logos nav laba ideja? Ne vienmēr. Mazais caurumiņš lidmašīnas trīskāršā loga stikla vidējā plāksnē patiesībā tur ir, lai pasažieri būtu drošībā.

Tas tādēļ, ka gaiss lidmašīnā ir saspiests, tāpēc uz logu nepārtraukti tiek izdarīts milzīgs spiediens. No iekšpuses – loga rūts, pret kuru atsitoties, droši vien ne vienu reizi vien esi pamodies, lielā mērā ir tikai skata pēc, bet īsto darbu dara vidējais un ārējais stikls, uzņemot spiedienu. Tā sauktais "asiņošanas caurums" ("bleed hole") domāts, lai šo spiedienu mazinātu.

Ja domā, ka lidmašīnā ir par maz vietas, lai ierīkotu slepenu guļamistabu, kur apkalpojošajam personālam atpūsties, tu maldies.

Lielākajā daļā lidaparātu, kas projektēti garākiem lidojumiem, paredzēta telpa stjuartu atpūtai vai vienkārši, lai noslēptos no pārāk uzbāzīgiem pasažieriem.
Par šo telpu vairāk lasiet šeit.

Parasti rokas atbalsts sēdvietām pie centrālās ejas ir nofiksēts, kad ierodies savā vietā. Tomēr gribētos taču nedaudz vairāk vietas? Te nu jāsaka, ka šo balstu var pacelt. Vienkārši jāatrod neliela poga, kas atrodas zem rokas balsta tuvāk atzveltnei.

Nospiežot šo pogu, varēsi pacelt balstu. Šī funkcija ir īpaši ērta, lai pasažieri ar kustību traucējumiem varētu ērtāk apsēsties vai izkļūt no savas vietas.

Skābekļa maskas ir obligāta prasība visās lielajās pasažieru lidmašīnās. Tomēr tas, ko pasažieri pa tām saņem, nav gluži skābeklis. Tas ir saspiests gaiss, kādu izmanto niršanai. Tā kā skābekļa baloni ir smagi un neērti, lidmašīnās tiek lietota daudz sarežģītāka sistēma. Panelī virs pasažieru galvām patiesībā atrodas ķimikāliju kokteilis, kas sadegot rada skābekli. Tajā var būt bārija peroksīds (BaO₂) – balts pulveris, ko lieto pirotehnikā, lai radītu zaļas krāsas gaismu, nātrija hlorāts (NaCIO₃), ko izmanto arī kā kaitēkļu iznīcinātāju, kālija hlorāts (KCIO₃), ko izmanto skolas ķīmijas stundu eksperimentos (tas iespaidīgi reaģē ar cukuru), kā arī citi.

Vai visi šie savienojumi ir bīstami? It kā. 1996. gadā aviokompānijas "ValuJet" reisā 592, kura avārijā gāja bojā visi 110 pasažieri, tiešām pie vainas bijis ugunsgrēks skābekļa ģeneratorā, tomēr jāpiemin, ka tas bijis vecs, atradies kravas nodalījumā un tam nebija izietas drošības pārbaudes, raksta "Telegraph".

Saprotamu iemeslu dēļ maskas nekad netiks padotas, ja lidmašīnas salonā ir atklāta uguns, jo skābeklis to var tikai "barot" un padarīt situāciju sliktāku.