Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, par Latvijas gada ģeovietu šogad nosaukusi Raunas Staburagu, kas atrodas Vidzemē, Raunas novadā, Raunas pagastā, informē Dainis Ozols, biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts.
Raunas Staburags ir ainavisks šūnakmens kupols Raunas krastā, kas ievērojams kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē. Raunas Staburags pirmoreiz aprakstīts 1924. gadā E. Rozenšteina un Z. Lancmaņa darbā "Latvijas avotkaļķi".
Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē ir izgulsnējies pēcleduslaikmetā, pēdējos deviņos tūkstošos gadu, no izplūstošā, kaļķiem īpaši bagātā avotu ūdens. Bez lielākā šūnakmens kupola tam blakus ir vēl virkne mazāku veidojumu.
Kaļķakmens izgulsnēšanās notiek uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojot irdenu, porainu iezi – šūnakmeni. Ūdens plūst pār nogāzi, veidojot sīkus ūdenskritumiņus – augstāko līdz pat trīs metriem. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.
Avotiem bagātā upes krasta nogāze ir nozīmīga kā dzīvotne, kur aug daudzveidīgas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas, un kādu brīdi ir mitusi no Daugavas Staburaga 1963. gadā pārstādītā puķīte Alpu kreimule.
Ģeoloģiskie veidojumi un ietverošais reljefs kopā ar apaugumu veido skaistu, neskartu un nedaudz intīmu ainavu – dabas krāšņumu, kas labi aplūkojams no Raunas pretējā, kreisā krasta, kur ir labiekārtota pieeja. Raunas Staburags atrodas plašākas aizsargājamas teritorijas, dabas lieguma, vidū.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.
Pavasarī Raunas Staburagā notiks izglītojošs pasākums ar speciālistu piedalīšanos, un piemērotā vietā tiks novietots informācijas stends par šī gada ģeovietu. Par pasākumu tiks paziņots atsevišķi, sola Ozols.
Raunas Staburaga kā Latvijas Gada ģeovietas 2018 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Raunas novada pašvaldība.
Iepriekš par gada ģeovietu atzīti arī tādi objekti kā Ketleru atsegumi un Korkuļu ūdensrirējs, kas atrodas Sēlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
