Vieglprātīga attieksme pret ugunsdrošības prasībām – kas jāmaina pašu labā

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas ''Civinity'' reģionālais vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs skaidro, ka iepriekš minēto un citu noteikumu ievērošana vajadzīga nevienu citu kā tikai pašu iedzīvotāju drošībai. Šķietamie sīkumi ir tie, kuri Latviju ierindo vienā no sliktākajām situācijām ugunsdrošības jomā visā Eiropā. Kaut arī situācija uzlabojas, tomēr ugunsgrēkos joprojām iet bojā pārāk daudz cilvēku. Traģiskākais, ka daļu no nelaimēm būtu bijis iespējams novērst, ja vien cilvēki paši būtu apzinīgāki.

Apsaimniekošanas jomas speciālists atgādina, ka tuvāko dažu gadu laikā pilnībā sāks darboties jaunie ugunsdrošības noteikumi, kas stājās spēkā jau 2016. gada septembrī. Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi: iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai; dūmu detektora pieslēgšana; elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude ar termokameru. Turklāt visiem iedzīvotājiem ir jāievēro normatīvo aktu prasības arī mājas koplietošanas telpās.

Elektroinstalācijas pārbaude ir pilnīgi jauna prasība, kas veicama reizi desmit gados. Īpaši būtiski tas ir sērijveida namiem un vēl vecākām ēkām, kur vadi vairs nav nekādi jaunie. Ja to vēl papildina nedroši savienojumi, neatbilstoši drošinātāji, tad uguns risks būtiski pieaug.

Daudzi oponēs, sakot, ka tās ir papildu izmaksas, taču nozares pārstāvis aicina saskaitīt visas mājās lietotās elektroierīces, padomāt, kurā gadā ēka ir celta un kad pēdējo reizi ir mainīti vadi. Ugunsgrēku statistika liecina, ka bojājumi elektroinstalācijā ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kuru dēļ izceļas ugunsnelaimes. Tādēļ ieteicams dzīvokļu īpašnieku kopībai ieplānot pārbaudi un problēmu novēršanas darbus.

Savukārt dūmu detektori, kuri jau šobrīd ir obligāti gan Lietuvā, gan Igaunijā, ir viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un savu mājokli. Latvijā tiem visos dzīvokļos jābūt no 2020. gada 1. janvāra, taču būtu ieteicams detektorus sākt lietot jau tagad. Vienkāršākās ierīces ir salīdzinoši lētas un viegli uzstādāmas.

Iedzīvotājiem jāņem vērā arī tas, ka ēkā un piegulošajā teritorijā jebkurā brīdī var tikt veiktas ugunsdrošības pārbaudes. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā tās ir kļuvušas stingrākas, bet par pārkāpumiem tiek uzlikts naudas sods, kas atsevišķos gadījumos var sasniegt pat 1400 eiro. Tad dzīvokļu īpašniekiem nāksies domāt ne tikai par ugunsdrošības iekārtu sakārtošanu, normu ievērošanu, bet arī par soda naudas samaksu.

Namu pārvaldīšanas speciālists aicina iedzīvotājus pievērst lielu uzmanību tām lietām, kas var palielināt ugunsnelaimju risku. Tostarp padomāt gan par to, kā pagalmā tiek novietota mašīna, gan arī par to, kur tieši kāpņu telpā tiek nolikti bērnu ratiņi vai velosipēdi. Neviens braucamrīks nedrīkst apgrūtināt piekļuvi izejai no ēkas, bet ārpusē — operatīvā transporta pārvietošanos. Tāpat dzīvokļu īpašniekiem ar mājas pārvaldnieku ir jāpārliecinās par to, vai un kas ir darāms pagrabā, bēniņos, citās koplietošanas telpās, lai tiktu ievērotas ugunsdrošības normas. Piemēram, siltummezglam jābūt slēgtam ar ugunsdrošām durvīm, jābūt sakārtotai ventilācijai, personiskās mantas (velosipēdi, bērnu ratiņi, ragavas) jānovieto telpās, kuras tam ir paredzētas, nevis kāpņu telpās pie ārdurvīm.