"Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri nodarbojas ar slēpošanu, visbiežāk piedzīvo dažādus sasitumus – tie sastāda gandrīz trešdaļu no visām fiksētajām traumām. Līdzīgu daļu veido saišu, muskuļu un cīpslu traumas, tāpēc bieži vien tiek konstatēti saišu sastiepumi un plīsumi. Tāpat cieš arī locītavas," stāsta "Gjensidige Latvija" Personu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Kārlis Eberhards.
"Kā vienu no visbiežāk sastopamajām kļūdām ceļotāju vidū jāmin, ka cilvēki pēc traumas nevēršas uzreiz pie ārsta, bet brauc mājās un tikai tad dodas apmeklē medicīnas iestādi. Cilvēkiem ir jāatceras, ka šādus gadījumus ceļojumu polise nesedz."
Jaunākos slēpotājus uzticiet instruktoriem
Eberhards vērš uzmanību tam, ka pieaug arī bērnu traumatisms kalnos. "Ne tikai paši bērni, bet arī viņu vecāki pārvērtē mazo slēpotāju spējas, tāpēc viņi nereti gūst roku un kāju traumas, nepareizi atbalstoties vai nespējot novaldīt slēpes. Bērniem, salīdzinot ar pieaugušajiem, ir grūtāk koncentrēt uzmanību – viņi ātrāk nogurst, tāpēc tiek piedzīvoti kritieni un ripošana. Tāpat prakse rāda, ka vecāki bieži vien ir pārsteidzīgi un atsakās no profesionālu instruktoru pakalpojumiem. Bieži vien šo lomu uzņemas viņi paši, tādējādi vairāk ietaupot, taču riskējot ar savu atvašu veselību," uzsver eksperts.
Snovbordistiem jāsargā rokas
Kā informē Eberhards, aptuveni piekto daļu no visām "snovošanas" traumām veido rokas un plaukstas locītavas kaulu lūzumi, nedaudz mazāk – muguras traumas. "Snovbordisti visbiežāk savaino rokas un muguru, bet īpaši bieži – atslēgas kaulu. Lūzumu iemesls visbiežāk ir tāds, ka cilvēki krītot refleksīvi cenšas zem sevis apakšā palikt rokas vai arī krīt uz muguras. Tāpat jāpievērš uzmanību, ka, braucot ar sniega dēli, īpaši jāsargā pēdas – tām jābūt stingri nostiprinātām sniega dēļa zābakos."
- Šajā rakstā atradīsi ieteikumus, kā izvairīties no nevēlamies starpgadījumiem ārzemēs.
Slēpotāji traumas piedzīvo biežāk
Slēpotāji traumas piedzīvo biežāk nekā snovborda cienītāji, turklāt statistika liecina, ka lielākā daļa no tiem ir 25 – 35 gadus veci cilvēki. "Slēpojot cilvēki visbiežāk savaino kājas. Arī kāju kaulu lūzumi veido ievērojamu daļu no visiem kalnos notiekošajiem negadījumiem. Slēpotāji bieži piedzīvo arī ceļgalu traumas, bet slēpošanas iesācēji nereti sastiepj saites vai izgriež apakšstilbus, cenšoties savaldīt slēpes."
Trīs svarīgākie ieteikumi, kā rīkoties traumas gadījumā uz kalna:
- Izsauciet palīdzību. Pēc iespējas ātrāk vērsieties tuvākajā ārstniecības iestādē un piefiksējiet negadījumu.
- Centieties nekustēties un traumēto sāpošo vietu turēt miera stāvoklī. Kamēr ieradīsies transports, ar kuru glābēji jūs pārvietos uz ārstniecības iestādi, centieties nekustēties, lai mazāk traumētu savainoto vietu.
- Gaidot palīdzību, dzesējiet sasisto vietu tikai tad, ja brūce nav vaļēja. Ja sāpes ir spēcīgas un grūti paciešamas, tad maziniet tās ar aukstu sniegu – tā būs vieglāk sagaidīt glābējus.
- Šis materiāls tev dos ieskatu valstīs, kurās Latvijas ceļotāji visbiežāk gūst traumas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
