Izīrēju dzīvokli: kas jāzina par nodokļiem un likumdošanu  (23)

Aizvadītā gada vasarā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule intervijā portālam "rus.Delfi.lv" atzina, ka tiek medīti dzīvokļu īpašnieki, kuri savu īpašumu izīrē. "Runājot par nekustamo īpašumu nomu, mēs apzināmies, ka caur tādiem portāliem kā "Booking" un "Airbnb" Rīgā tiek izīrēti ļoti daudzi dzīvokļi. Sekosim līdzi, lai šāda uzņēmējdarbība notiktu likumīgi. Ekonomikas ministrijā darba grupa izstrādā noteikumus, atbilstoši tiem dzīvojamo platību īres līgumu reģistrācija Zemesgrāmatā būs obligāta," toreiz skaidroja Cīrule.

Jau vēstīts, ka pērn gada pirmajos deviņos mēnešos VID reģistrējušies 1414 nekustamā īpašuma izīrētāji. Tomēr vēl pirms tam, proti – 2016. gadā – 4857 privātpersonas saņēma "laimes vēstules", kurās VID piedāvā reģistrēt uzņēmējdarbību vai izskaidrot, kā īpašnieki, piemēram, izmanto tukšo dzīvojamo platību. Atteikšanās gadījumā tika draudēts ar administratīvām sankcijām.

Ieņēmumu dienestā portālam "Delfi" paskaidroja, ka darbs vienlaicīgi notiekot vairākās frontēs. Pirmkārt, zem lupas esot visi, kas izvieto plašsaziņas līdzekļos sludinājumus par īpašuma iznomāšanu, tādējādi reklamējot savu iespējamo uzņēmējdarbību. Otrkārt, VID analizē savā rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem un izdevumiem, meklējot iespējamās neatbilstības.

Tāpat nodokļu inspekcijas rīcībā ir informācija par katras konkrētas personas nekustamajiem īpašumiem. Ja parādās aizdomas, ka īpašnieks izīrē savu mitekli un gūst peļņu, viņš tiek aicināts godīgi atzīties tajā, ka nodarbojas ar uzņēmējdarbību (vai pierādīt, ka tas nenotiek). Un visbeidzot, mēdz gadīties, ka nodokļu inspektori informāciju saņem no trešajām pusēm.

Visa VID rīcībā esošā informācija tiek analizēta, vērtēta un salīdzināta. Ja privātpersonas darbības atbilst kaut vienam no kritērijiem, kas aprakstīti likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", tad tās tiek uzskatītas par saimniecisko darbību.

Tā rezultātā daudzi dzīvokļu īpašnieki īrniekiem pieprasa deklarēt īres dzīvokli kā savu dzīvesvietu. Tādējādi turklāt tiek samazināta pašvaldības aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa summa.

Nekustamā īpašuma iznomāšana vai izīrēšana tiek klasificēta kā saimnieciskā darbība, tādēļ ienākumi no tās tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Kā norāda VID, iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties sev piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu.

2018. gadā nekustamā īpašuma iznomāšanas nosacījumi nav mainījušies, kaut gan sākotnēji tika plānots ieviest izmaiņas un šādiem ienākumiem piešķirt vienoto nodokļu likmi – kā visiem ienākumiem.

Mājokļu īpašniekiem ir saglabāts vienkāršotais nodokļu nomaksas režīms, kurā saimnieciskā darbība nav jāreģistrē. Savukārt tie, kas vēlas reģistrēt saimniecisko darbību, arī turpmāk var izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Ja izīrētājs izvēlas vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu, viņam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, tomēr jāiesniedz VID ar īrnieku vai nomnieku noslēgtā līguma kopija. To var izdarīt arī Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS).

Šajā gadījumā IIN likme ir 10 % un to maksā no īres vai nomas ienākumiem. Aprēķinot maksājamo nodokli, no īres maksas drīkst atskaitīt tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet nedrīkst atskaitīt saimnieciskās darbības izdevumus, uzsver VID.

Ja nekustamo īpašumu iznomā komersantam (arī juridiskajai personai), kurš ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, tad IIN 10 % apmērā ietur un valsts budžetā iemaksā komersants, kuram īpašums iznomāts. Savukārt, ja nekustamo īpašumu izīrē fiziskajai personai, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, nodokli aprēķina un maksā dzīvokļa izīrētājs.

Īpašuma izīrētājs nodokli aprēķina un maksā rezumējošā kārtībā – iesniedzot nodokļu deklarāciju par aizvadīto kalendāro gadu. Aprēķināto nodokli iemaksā valsts budžetā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, norādīts VID mājaslapā.

Reģistrējot saimniecisko darbību VID, nekustamā īpašuma izīrētājs var izvēlēties vienu no šādiem nodokļu maksāšanas režīmiem:

Jau vēstīts, ka 2018. gadā piemērojamā mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 15 procenti. Tāpat, sākot ar šo gadu ir noteikts apgrozījuma ierobežojums – pārsniedzot 40 tūkstošus eiro, jāsāk piemērot 20 procentu likme. Kā norāda VID, mikrouzņēmuma nodokļu maksātājs 2018. un 2019. taksācijas gadā, ir tiesīgs nepiemērot 20 procentu likmi apgrozījumam, kas nepārsniedz 52 tūkstošus eiro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja apgrozījums 2016. un 2017.gadā pārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Nodokļa maksājumus veic četras reizes gadā līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam, t.i., līdz 15. aprīlim, 15. jūlijam, 15. oktobrim un 15. janvārim, iesniedzot VID mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju.

No 2018. gada ir samazināts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrēšanās slieksnis.

Ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā personas gūto ienākumu kopējā vērtība pārsniedz 40 tūkstošus eiro, personai ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un veiktie darījumi tiks aplikti ar PVN neatkarīgi no kārtības un apmēra, kādā tiek maksāts IIN vai mikrouzņēmumu nodoklis, teikts VID mājaslapā.

VID atgādina, ka personām, kas veic saimniecisko darbību, gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS. Lai kļūtu par EDS lietotāju, vairs nav jāslēdz līgums ar VID, bet ikviens var pieslēgties un lietot EDS, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai eParakstu.

VID mājaslapas publiskojamās informācijas datu bāzē sadaļā "Saimnieciskās darbības veicēji, VID reģistrētās juridiskās personas un citas personas" ikviens var pārliecināties par to, vai persona, no kuras plānojat izīrēt dzīvokli, ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Tāpat VID speciālisti ir izveidojuši speciālu sadaļu: "Pirmie soļi nekustamā īpašuma izīrētājiem".