Ceļš pēc zaļajiem vitamīniem – svarīgākais par dīgstu audzēšanu

Dīgstus var audzēt dažādi – speciālos diedzēšanas traukos, substrātā vai pat vienkārši jebkurā traukā ar ūdeni un marli, audumu vai sietu, kas ļautu dīgstiem ''elpot''. Ja izmanto atkārtoti traukus gadu no gada, noteikti pirms lietošanas tos kārtīgi izmazgā un dezinficē. Par trauku var izmantot arī stikla burciņu vai krējuma trauciņu. Jāņem vērā, ka atsevišķi dīgsti audzējami tikai augsnē, piemēram, zirņi, kviešu zelmenis, tāpēc pirms tam noteikti noskaidro, kas augs vien ūdenī, bet kam vajadzīga arī bagātīga augsne.

Kādus dīgstus audzēt? Nav jau tā, ka vienīgā izvēle ir zirņu dīgsti, ir neskaitāmi daudz graudu, kas izdiedzēs vērtīgus zaļumus. Kvieši, auzas, rudzi, mieži apdāvinās ar sulīgiem zaļumiem, no pākšaugiem var izvēlēties arī lēcas un Ķīnas pupiņas, bet neatstāj novārtā arī sēklas – linsēklas, rutku, sinepju, biešu, redīsu, saulespuķu, sierāboliņu u.c.

Viens ļoti būtisks aspekts veiksmīgai dīgstu audzēšanai – sēklas vienmēr rūpīgi jānoskalo. Vai tās būtu smalkākas vai raupjākas sēklas, skalo tik ilgi, līdz ūdens ir pilnībā dzidrs. Skalošanas brīdī noteikti būs dažas sēklas, graudi, kas uzpeldēs ūdens virspusē – tos neizmanto diedzēšanai.

Ja vien dīgstus neaudzē substrātā, svarīgi sēklas vai graudus regulāri noskalot arī diedzēšanas laikā. Ja to neizdara, visbiežāk veidojas pelējums, nogulsnes, ūdens saduļķojas un rodas nelāga smaka, kas noved pie tā, ka visi pūliņi vējā un vitamīnu avoti nonāk atkritumos. Pieredzējušais dīgstu audzētājs Mārtiņš Kaugars ''Tavs Dārzs'' atklāja, ka svarīgi skalot tieši tekošā ūdenī, tāpat nevarot aizmirst par ūdens nomaiņu traukā, lai neveidojas nogulsnes.

Pamatelementi, kas nepieciešami, lai izaugtu veselīgie dīgsti, ir mitrums un siltums. Gribētos domāt, ka zaļumiem vajadzīga saules apspīdētākā vieta, taču tieši saules stari nudien nav tas, kas veicinātu dīgstu augšanu. Protams, dienas gaisma ir nepieciešama, bet pārlieku tiešs apgaismojums kaitēs dīgstiem.

Ilze Lipska blogā ''Gaismas darbinieki'' stāsta, ka svarīgi neaizmirst par dīgstu laistīšanu, citādi tie savīst, īpaši izteikti tas esot kresēm. Pat ja zaļumi paguvuši savīst, pēc laistīšanas tie atkal kļūst stingri un kraukšķīgi.