Tikko publicētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD) apskatā par tendencēm tūrismā kā būtiskākie Latvijas tūrisma politikas izaicinājumi minēta tūrisma piedāvājuma kvalitātes celšana, izglītības un prasmju uzlabošana, darījumu un veselības tūrisma attīstība cīņai ar sezonalitāti, kā arī Latvijas konkurētspējas nostiprināšanu reģionā. Ekonomikas ministrija un nozarē iesaistītie kā vienu no mērķa sasniegšanas pamatnoteikumiem redz jauna konferenču centra celtniecību.
OECD 8. martā publiskojusi apskatu par 2018. gada tendencēm un rīcībpolitikas aktualitātēm tūrisma jomā "Tourism Trends & Policies 2018", kurā tiek aplūkoti tūrisma investīciju un finansējuma piesaistes jautājumi, kā arī globālās pasaules tendences jeb "megatrendi", kas ietekmē tūrisma attīstību. OECD izdevumā apkopota arī katras OECD dalībvalsts aktuālākā informācija par tūrisma politiku un tūrisma attīstību par 2014.-2016.gadu periodu.
Analizējot tūrisma nozares attīstību 2014.-2016. gadā Latvijā, secināts, ka nozare turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā, tajā pašā laikā kopējie ieņēmumi valstij no ārvalstu tūristiem pieaug lēnāk nekā iepriekš prognozēts. Tāpat secināts, ka pēdējo gadu laikā ir palielinājies pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi "dalītās" ekonomikas ietekme, aptuveni 10 procentiem no tūristu izmantojot "Airbnb" vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas. Par viesnīcu nozares tendencēm Latvijā šogad vairāk lasiet šeit.
Salīdzinot ar citām OECD dalībvalstīm, Latvija uzrāda vidējos nozares attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1 procentus no iekšzemes kopprodukta, tās eksporta apjoms – 4,5 procenti no kopējā Latvijas eksporta, un kopā ar saistītajām nozarēm tūrisms nodrošina 8,9 procentus darbavietu Latvijā (Eiropā vidēji gan tie ir 10 procenti).
OECD kā būtiskākos Latvijas tūrisma politikas izaicinājumus min tūrisma piedāvājuma kvalitātes celšanu, izglītības un prasmju uzlabošanu, darījumu un veselības tūrisma attīstību cīņai ar sezonalitāti, kā arī Latvijas konkurētspējas nostiprināšanu reģionā. Savukārt kā Latvijas konkurētspējīgākie tūrisma produkti minēti konferenču un izstāžu tūrisms, veselības, dabas, kultūras un radošo industriju tūrisms, kas sasaucas ar Ekonomikas ministrijas definētajiem Latvijas tūrisma nozares attīstības galvenajiem rīcības virzieniem. Jāpiebilst gan, ka pavisam nesen tieši biznesa tūrisma nozarē iesaistītie nosūtīja Ekonomikas ministrijai vēstuli, izsakot vēlmi tikties un steidzami risināt problēmu, ka Rīgā nav pieejams liels konferenču centrs un jau gadiem šī problēma ir samilzusi. "Ņemot vērā darījumu jeb konferenču tūrisma tēmas nozīmi un iespējas pozitīvi ietekmēt Latvijas izaugsmi un konkurētspēju, aicinām valdības pārstāvjus pieņemt lēmumu par jauna līmeņa, starptautiska konferenču centra izveidi Rīgā," atklātā vēstulē rakstīja tūrisma asociācijas.
Arī Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs, runājot par OECD ziņojumu, uzsver šāda centra nepieciešamību: "Latvija piedāvā visai plašu tūrisma produktu un pakalpojumu klāstu, un tūristu skaits ik gadu turpina pieaugt. Lai veicinātu Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju, jāturpina darbs pie kvalitatīvu, interesantu un unikālu tūrisma produktu attīstības ar augstu pievienoto vērtību, lai tūristi būtu gatavi Latvijā uzturēties ilgāk un par pakalpojumu samaksāt vairāk, Latvijai veiksmīgi konkurējot ar kaimiņvalstu zemajām pakalpojumu cenām. Tāpat mums beidzot Latvijā jāizveido jauns un moderns konferenču centrs un jāveicina lielo darījumu pasākumu ienākšana Latvijā. Darījuma tūrisma veicināšanai ministrija ir izstrādājusi arī atbalsta programmu, kas komersantiem pieejama jau no pērnā gada beigām. Papildus ir aktīvāk jāstrādā jaunu tūrisma tirgu virzienā, tai skaitā pie Ķīnai draudzīga koncepta ieviešanas Latvijā un jaunu tiešo reisu uz Āziju atvēršanu."
Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam Ekonomikas ministrija ir definējusi galvenos rīcības virzienus, kādos jāstrādā nozares turpmākās izaugsmes nodrošināšanai. Tie ir jaunu tūrisma produktu veidošana, vietējā tūrisma veicināšana, sadarbības ekonomikas ietekmes uz tūrisma industriju analīze, darījumu un veselības tūrisma attīstība (tai skaitā konferenču centra izveide), kā arī tūrisma puduru jeb klasteru veidošana.
Lai īstenotu definētos rīcības virzienus, to īstenošanā svarīga ir gan valsts, gan tūrisma komersantu aktīva iesaiste, nodrošinot ciešu savstarpējo sadarbību tūrisma produktu izstrādē un pilnveidē turpmāko gadu gaitā, uzsver Ekonomikas ministrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
