misc - 1147
Foto: F64
Ar svētdienu nedēļu pirms Lieldienām izteikti saistās divi savstarpēji pavisam atšķirīgi augi – mums tik pazīstamie pūpolvītoli un jau daudz eksotiskākās dateļpalmas. Kas kopīgs pūpoliem un palmām un kādi interesanti fakti saistās ar šo pirmssvētku nedēļas dienu, lasi LU Botāniskā dārza darboņu veidotajā materiālā.

Latvijā tik pazīstamā Pūpolsvētdiena nākusi no Bībeles, kur tā oriģināli dēvēta par Palmu svētdienu. Kristiešu tradīcijā Pūpolsvētdiena jeb palmu svētdiena ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, gavilēja un klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus.

Nosaukums ''Pūpolsvētdiena'' radies tādēļ, ka Latvijā agrā pavasarī vispamanāmāk zied pūpolvītols. Latvijā Lieldienu laikā parasti viskrāšņāk zied pūpoli, bet palmas mūsu klimatiskajiem apstākļiem nav piemērotas, tāpēc šo dienu biežāk mēdz saukt par Pūpolsvētdienu. Tam ir arī cits izskaidrojums, kas saistīts ar vienu senākajiem pagāniskajiem rituāliem – pēršanos ar pūpoliem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!