Šogad maija mēnesis ir tik silts kā nekad, bet lietus piles zemei un augiem ir ļoti vajadzīgas, tāpēc mums pašiem jāsteidz ik vakaru aplaistīt iestādītie augi. Kā un kad labāk laistīt? "Tavs Dārzs" meklēja atbildes Māras Gailītes, Ivetas Bērziņas un Māra Narvila grāmatā "Dārza darbi gadalaikos – Latvijas agronomu padomi dārzkopjiem".
Ūdens augiem nepieciešams tik pat ļoti kā cilvēkam. Tas pilda, galvenokārt, trīs funkcijas – nodrošina fotosintēzes procesu, barības vielu elementu transportēšana no saknēm uz lapām un otrādi, kā arī, ūdenim iztvaikojot, augi spēj paši atdzesēt sevi karstā laikā.
Ir tāds teiciens – labāk laistīt retāk, bet ilgāku laiku.
Laistot zālienu, puķu dobi vai puķu podu, jānodrošina, lai ūdens iesūcas augsnē pietiekami dziļi. Ja tiek samitrināta tikai augsnes virskārta, tad liels ūdens daudzums iztvaiko un augiem netiek. Tāpēc laistīt vajag ilgi un tieši pie augiem, lai ūdens nonāktu tur, kur redzi, ka tas nepieciešams.
Laistīšana dienas vidū var būt nepieciešama tikai ļoti karstā laikā, ja augi ir apvītuši zemā relatīvā gaisa mitruma dēļ. Šajā gadījumā jālaista ne tik daudz paši augi, kā jāmitrina gaiss to tuvumā. Labs risinājums ir starp dārzeņu vai puķu dobēm novietot zāliena laistītājus – tas mitrina gaisu un kaut nedaudz pazeminās tā temperatūru augu zonā, tādejādi palīdzot augiem un veicinot fotosintēzi un ražu.
- Par to, kā pareizi laistāms dzīvžogs, ieskaties, lūk, šeit.
Nav pieļaujama arī īslaicīga augu novīšana pat tad, ja vēlāk kārtīgi aplaistītie augi atžirgst. Apvītušās auga daļās nenonāk vairāki svarīgi barības elementi (tostarp kalcijs), veidojas lapu malu iedega vai pat lapu nekroze (sauso audu plankumi), bet vēlāk bojājumu vietās attīstās puve. Tāpat vīstošiem augiem vairāk uzbrūk kaitēkļi, it sevišķi tīklērce.
Augi puķu podos vai balkona kastēs jālaista biežāk nekā puķu dobēs, jo substrāta apjoms ir ierobežots un nespēj uzkrāt ūdeni.
Lai mazinātu ūdens iztvaikošanu un palielinātu tā izmantošanu augos, labāk ir laistīt agrāk no rīta.
Dienas karstajā brīdī nevajag laistīt augus no augšas, jo ūdens pilieni uz lapām veido lēcas, kas mēdz izraisīt optisko apdegumu.
- Par to, kā laistīt zemenes, uzzini šeit.
Nav vēlama arī laistīšana vakaros. Sevišķi nevēlama tā ir zālienam, jo lapām līdz tumsai jāpaspēj apžūt, lai augi (tostarp arī zāle) netiktu inficēti ar slimībām.
Nav ieteicams vakaros laistīt arī siltumnīcas. Naktī fotosintēze nenotiek, tādēļ lapas ūdeni neizmanto. Savukārt saknes, kas atrodas dienā sakarsušā augsnē, ir spiestas burtiski pumpēt ūdeni augā, tādēļ tas nonāk augļos un bieži vien izraisa to plīšanu. Sevišķi raksturīga šī parādība ir tomātiem, bet gadās arī kabačiem un dažiem citiem dārzeņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
