Ražojošu ķiršu zaru apgriešana vasarā – kā to pareizi darīt

Zari jāgriež sausā, saulainā laikā. Tos neizgriež līdz stumbram, bet atstāj celmiņus – vismaz tikpat garus, kā ir izgrieztā zara diametrs, vai garākus, citādi brūces uz stumbra aizaug slikti, tur bieži ieviešas sēņu izraisītas slimības, uzsver Feldmane. Viņa skaidro, ka atstātais celmiņš sausā, saulainā laikā ātri sakalst un sēņu slimības tajā, visticamāk, neattīstīsies. Ja dārzā jau ir koki ar stumbra bojājumiem, piepēm, tad drošības pēc celmiņu vēl var apsmērēt ar augļu koku kaļķošanai paredzēto maisījumu.

Galotni pētniece iesaka izgriezt tādiem kokiem, kas jau sākuši ražot, kopā ar gatavajām ogām. Galotni pazemināt var arī pēc ražas novākšanas. Kā norāda Feldmane, vienā reizē var nogriezt apmēram 1/3 no koka garuma. Lielākajai daļai saldo ķiršu galotni var izgriezt apmēram 2,5–3 metru augstumā. Jānovērtē šķirnes un koka īpatnības – labi ražojošiem neliela auguma kokiem galotni var izgriezt vēl zemāk, apgalvo speciāliste. Taču, zemu apgriežot spēcīgi augošus, jaunus kokus, tiem veidosies daudzi stāvi ūdenszari, kas apgrūtinās turpmāko vainaga veidošanos.

Vasarā arī veido koka vainagu. Arī te jāpatur prātā princips – vienā gadā var izgriezt apmēram trešdaļu zarojuma, atgādina pētniece.

Dabiski augošiem ķiršiem mēdz veidoties viens vai vairāki konkurences zari ("rezerves galotnes") – tie ir stāvi, apmēram tādā pat resnumā kā stumbrs, aug un zarojas līdzās galvenajam stumbram, stipri sabiezinot vainagu. Tādēļ sāk ar šo zaru izgriešanu, atstājot vienu galveno stumbru. Ja vainags stipri sabiezināts, konkurences zarus izgriež pakāpeniski, vairākos gados.

Feldmane uzsver, ka vainaga augšējā daļā vēlams ik gadu izgriezt dažus vecākos un lielākos zarus, ļaujot to vietā augt jaunajiem zariem. Tādējādi veidosies vainags ar labi izgaismotu apakšējo daļu.

Dažkārt stumbra apakšējā daļā ir izveidojušies vairāki resni, spēcīgi pamatzari ar platu atzarošanās leņķi, turklāt šie zari ir veselīgāki, labāk aplapoti nekā vidū augošais stumbrs, stāsta Dārzkopības institūta vadošā pētniece. Tādā gadījumā var izzāģēt vidū esošo stumbru, veidojot kausveida vainagu. Pieaugušiem ķiršu kokiem labs kausveida vainags veidojas no trīs, dažreiz četriem spēcīgiem pamatzariem. Ja pamatzaru apakšējā daļā ir vairāk, tie arī pakāpeniski jāretina.

Vislabāk raža veidojas uz lēzeniem, horizontāli augošiem, labi aplapotiem zariem, kuri ir tievāki par stumbru, atzīmē speciāliste. Tomēr, ja tie ir pārāk tuvu viens otram (tuvāk par 10–15 centimetriem), vainags ir noēnots un vājāk vēdinās, veidojas slimībām un kaitēkļiem labvēlīga vide. Tādēļ no vairākiem tuvu augošiem zariem atstāj tos, kuriem ir vairāk lapu un pušķzariņu, bet izgriež vecākos un mazāk aplapotos.

Daudzām skābo ķiršu šķirnēm ("Latvijas zemajam" un citām) veidojas gari, kaili dzinumi, savukārt no zara vidusdaļas vai no stumbra aug jauni, labi aplapoti dzinumi. Arī dažām saldo ķiršu šķirnēm vecākie zari noliecas un daļēji atkailinās. Tādā gadījumā garos, kailos, noliekušos dzinumus izgriež līdz jaunajam dzinumam vai līdz stumbram (ja nav jaunā dzinuma), piebilst pētniece.

Tāpat viņa norāda, ka kalstošus un sveķojošus zarus labāk izgriezt tūlīt, tikko tos pamana. Savukārt pārāk lēni augošus ķiršus labāk apgriezt pavasarī – tad tie augs spēcīgāk.