Nenogatavojušos ābolu birums dārzā: ko ar tiem iesākt  (4)

Zemāk varēsi atrast pāris idejas, kā arī vērtīgus padomus no ekspertiem, kas var kalpot kā iedvesma, lai varētu atbrīvoties no zaļajiem un negatavajiem āboliem.

"Šis pavasaris bija labvēlīgs un ābelēm paspēja aizmesties ļoti daudz augļu, tomēr visus koks fizioloģiski nevar nogatavināt, tādēļ nereti vērojama pašnobire – kad nobirst negatavi augļi," atzīmē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta vecākā referente Evelīna Freimane.

Viņa norāda, ka nobirušus negatavus ābolus var gan izbarot lopiem, gan iestrādāt augsnē kā mēslojumu, gan arī likt kompostā, bet viss jādara saprātīgi, ar apdomu un pareizi, lai neradītu sev vēl lielākas problēmas. Kā iesaka Freimane, kritušos augļus uzreiz pēc nobiršanas uzreiz var arī salasīt, lai tie nesabojātos, un izmantot sulas spiešanai.

Kā iesaka VAAD pārstāve, ābolus droši var izbarot lopiem, tomēr tas jādara pakāpeniski, lai dzīvniekiem nerastos gremošanas problēmas. Āboliem no kopējās barības nevajadzētu pārsniegt 20%. Freimane brīdina, ka lopiem izbarot var tikai veselus (nesapuvušus) ābolus, kuri nav aplipuši ar augsni. Tiesa, ja ābolu ir ļoti daudz, tos var piedāvāt kādām mednieku biedrībām, kas ābolus varētu aizgādāt uz mežu, jo arī meža iemītnieki labprāt mielosies ar āboliem.

"Tavs Dārzs" uzrunāja arī Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāju Haraldu Barviku, lai noskaidrotu, vai nenogatavojušos ābolus var nogādāt meža dzīvniekiem. "Nekāds ļaunums neradīsies, ja šos ābolus izvedīs mežā," piebilst Barviks, "protams, saskaņojot ar vietējo medību klubu vai meža īpašnieku atbilstoši savaļas dzīvnieku piebarošanas noteikumiem."

Tāpat ābolus var iestrādāt arī augsnē kā mēslojumu. Tiesa, kā norāda Freimane, šajā gadījumā nāksies rēķināties ar smagu darbu, jo tos nepieciešams augsnē iestrādāt pilnībā, lai ierobežotu kaitīgo organismu attīstību, kas var rasties no kritušajiem āboliem.

Viņa atgādina, ka augsnē var iestrādāt arī koku lapas, ja tās netiek dedzinātas. Jāatceras, ka augļi un lapas bieži ir slimību infekcijas avots, tāpēc jāizvērtē, ko ar tiem vislabāk darīt. Ir zinātniski pierādīts, ka gan lapu, gan kritušo augļu izvākšana no dārza ir vislabākā profilaktiskā augu aizsardzības metode, uzmanību vērš VAAD speciāliste.

Kā akcentē Freimane, kompostēšanas laikā daudzi kaitīgie organismi iet bojā, bet svarīgi šo procesu veikt pareizi, nodrošinot, lai temperatūra kompostā būtu pietiekoši augsta (+50-60 grādi pēc Celsija). Tāpat viņa atgādina, ka āboli sadaloties, ar savu smaržu kompostam piesaistīs dažādus kukaiņus, tāpēc kaudzi ieteicams ar kaut ko pārklāt, der arī svaigi pļauta zāle.

Tāpat kompostam var pievienot Kalifornijas sliekas, kas visām komposta sastāvdaļām palīdzēs veiksmīgāk sadalīties, kā arī komposts būs vērtīgāks un labāk izmantojams augu mēslošanā turpmāk.