Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas izvērtēja DAP ierosinājumu, norāda, ka šī celtne ir Kurzemes reģionam unikāla mežu novērošanas un bākas funkciju simbioze torņa veidolā.
"Tā ir otra vecākā eksistējošā bāka Latvijā, turklāt pietiekami labi saglabāta. Papildus vērtība ir novietojums kultūrvēsturiskajā ainavā un Slīteres nacionālajā parkā," vērtējuši kultūras mantojuma eksperti, piebilstot, ka par saglabājamām vērtībām uzskata bākas ārējo veidolu un konstruktīvo risinājumu, kā arī iekštelpu iekārtas un interjeru.
Šlīteres bākas tornis celts 19. gadsimta vidū, un patlaban tā savu pamatfunkciju vairs nepilda. Tās piecos stāvos izvietota informācija ar Slīteres Nacionālā parka dabu un kultūrvēsturi, bet no bākas augšējā stāva logiem paveras skaista ainava uz nacionālā parka meža masīvu un piecus kilometrus attālo Baltijas jūru.
Savulaik Šlīteres bāka bija viena no augstākajām ugunīm Baltijas jūras piekrastē, no bākas augstumiem var vērot gan Miķeļtorņa, Ovīšu, Kolkas un pat Sāmsalā esošās Sirves raga bāku. Zilo kalnu krauja noteikusi vēl vienu īpatnību: neviena no Latvijas bākām neatrodas tik tālu no jūras.
Līdzās bākai atrodas Ozola namiņš, kurā darbojas DAP dabas izglītības centrs "Slītere", kurā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija "Dzīvais koks" un interesentiem ir iespēja izzināt vecu, dobumainu koku nozīmi dabā, kā arī citus dabas noslēpumus, talkā ņemot interaktīvas spēles, video un audio ierakstus.
Šlīteres bāka kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta zīmīgā laikā, kad Slīteres Nacionālais parks gatavojas 95. gadu jubilejai. Vairāk par šo dabas parku iespējams lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
